Sieviešu tiesības nav garantētas. Solidaritāte jāpraktizē ikdienā!

Dzimumu līdztiesība de iure un de facto

Kad darbojos Eiropas Sieviešu lobijā, Eiropas institūciju gaiteņos valdīja uzskats, ka dzimumu līdztiesība taču ir sasniegta. Tomēr, pateicoties 2010. gadā izveidotajam Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam un vēlāk izveidotajam Dzimumu līdztiesības indeksam, kas mēra ES un tās dalībvalstu progresu šajā jomā, redzams tieši pretējais.

Eiropas Dzimumu līdztiesības indekss novērtē progresu dzimumu līdztiesības jomā ES un tās dalībvalstīs, piešķirot punktus no 1 līdz 100 (kur 100 nozīmē pilnīgu dzimumu līdztiesību). Saskaņā ar indeksu, novērojam lēnu progresu. ES vidējais rezultāts pieaug tikai par 1–2 punktiem ar katru jaunu mērījumu.

Darba tirgū sievietēm joprojām ir mazāka ekonomiskā neatkarība nekā vīriešiem – sievietes darbs ir mazāk apmaksāts, sievietēm biežāk ir nepilnas slodzes nodarbinātība un viņas veic neapmaksātu aprūpes darbu. Kaut arī sieviešu pārstāvība politikā un uzņēmumu vadībā ir palielinājusies, tā joprojām ir zemāka nekā vīriešiem, un dažās nozarēs (piemēram, tehnoloģijās un zinātnē) progress ir īpaši lēns.

Turklāt COVID-19 pandēmija atstāja negatīvu ietekmi uz dzimumu līdztiesību, palielinot sieviešu neapmaksātā darba slodzi un padziļinot ekonomiskās atšķirības. Katram no mums ir iespējams iejusties vīrieša vai sievietes lomā kādā no ES dalībvalstīm un saprast, cik lielas ir iespējas iegūt augstāko izglītību, iekļūt parlamentā un saskarties ar seksuālo uzmākšanos, izspēlējot indeksa spēli.

Tomēr Eiropas Savienība nenoliedzami dara daudz, lai sekmētu dzimumu līdztiesību de facto - izdod direktīvas, lai novērstu atšķirīgu atalgojumu sievietēm un vīriešiem par tādas pašas vērtības darbu, lai novērstu to, ka sievietes nav līdzvērtīgi pārstāvētas parlamentos, pašvaldībās un lielo uzņēmumu valdēs, kā arī, lai novērstu vardarbību, ievieš programmas un atbalsta projektus.

Pagājušajā gadā tika pieņemta direktīva arī pret dzimumā balstītu vardarbību, apzinoties, ka katra trešā sieviete ES ir cietusi no vardarbības. 64% no visām sieviešu slepkavībām ir izdarījuši viņu intīmie partneri. Globālā mērogā skatoties, 140 sievietes katru dienu nogalina viņu ģimenes locekļi (vīri, tēvi vai brāļi).

Tomēr arī ES ir jomas, kur sieviešu tiesības tiek izprastas atšķirīgi, piemēram tiesības uz savu ķermeni - pieņemt lēmumus par savām reproduktīvajām tiesībām nav visās ES valstīs pieejams. Šobrīd Eiropas Savienībā tiek īstenota kampaņa "Mana balss, mana izvēle: par drošu un pieejamu abortu", kuras mērķis ir nodrošināt visām sievietēm piekļuvi drošiem un legāliem abortiem. Iniciatīvas autori uzsver, ka abortu pieejamības trūkums daudzviet Eiropā pakļauj sievietes fiziskam un emocionālam riskam, kā arī rada nevajadzīgu ekonomisko slogu ģimenēm.

Lai šo iniciatīvu izskatītu, nepieciešams savākt vismaz vienu miljonu parakstu no ES pilsoņiem. Sieviešu tiesības uz pašnoteikšanos, tiesības uz savu ķermeni ierobežo dažādās izpratnes par to, kas ir seksuālā vardarbība. Joprojām sievietes un meitenes tiek ievilinātas seksuālo ekspluatatoru tīklos – prostitūcijā un pornogrāfijā, izmantojot gan viņu ievainojamo situāciju, gan pastāvošos mītus par prostitūciju kā darbu, nevis kā vardarbības formu. Joprojām tieši sievietes pārsvarā ir seksuālās ekspluatācijas upuri. Šeit jāpiezīmē, ka gan ES, gan pasaulē seksuālā eskpluatācija ir dominējošā cilvēktirdzniecības forma.

Brīvība lemt par savu dzīvi un izvēles brīvība

Savā ikdienā bieži tiekos ar izcilām personībām, sievietēm, kas daudz ko panākušas savā dzīvē, pozitīvi ietekmē sabiedrību, tomēr, neskatoties uz sasniegumiem, apšauba sevi, šausta gan par izskatu, gan par profesionālo sniegumu, kas, protams saistīts ar atšķirīgo socializāciju zēniem un meitenēm, ar atšķirīgiem, dzimumu diskriminējošiem vēstījumiem, tā iegrožojot pašnoteikšanos un izteiksmes brīvību, ambīcijas tiekties un sasniegt vēl jo vairāk.

Kā gan tu darīsi lietas, kuras meitenei nebūtu vēlams darīt, jo tas taču nav gana sievišķīgi. Pašvērtējums meitenēm un sievietēm bieži ir saistīts primāri ar to, kā viņas izskatās, jo par to no bērnības saņemtas piezīmes un arī komplimenti.

Pārsvarā gan nekad nav labi – vai par tievu, vai par resnu, vai par garu, vai par īsu. Tas padara sievietes vieglāk manipulējamas, veicina pašobjektificēšanos, zināmos gadījumos tas sekmē arī iesaistīšanu seksuālā ekspluatācijā. Sievietes piedzīvo vairāk hroniska stresa nekā vīrieši, kas bieži vien ir saistīts ar mājsaimniecības pienākumiem, aprūpi un seksuālo uzmākšanos. Kopumā sievietēm ir augstāki zema pašvērtējuma un ēšanas traucējumu rādītāji.

Arī jau pieminētie komplimenti par izskatu dziļākajā būtībā mēdz būt noniecinoši. Iedomājieties, kā justos matemātikas profesors, ja vienīgais vērtējums, ko viņam izteiktu, būtu par smuku kaklasaiti.

Zaudējot demokrātijas, zaudējam sieviešu tiesības

Šobrīd pasaulē daudzās valstīs jau tā grūti izcīnītās sieviešu tiesības tiek iznīcinātas, pie varas nonākot patriarhāliem autoritāriem līderiem un būtībā leģitimizējot sieviešu pakļaušanu, pazemošanu un vardarbību. Piemēru ir daudz, gribu minēt tikai dažus - 2021. gadā pieredzējām kā "Taliban" pārņem varu Afganistānā. Jau pirmajās 100 dienās sievietes zaudēja brīvību, zaudēja tiesības uz izglītību, uz reproduktīvo veselību, tika izstumtas no darba tirgus, valsts pārvaldes.

Kopš "Taliban" nākšanas pie varas, vairāk nekā trīs ceturtdaļas no pašnāvību upuriem ir sievietes. 9 no 10 sievietēm Afganistānā piedzīvo kādu no vardarbības ģimenē formām. (Šos datus privāti devuši veselības aprūpes sniedzēji Afganistānā, jo "Taliban" nav publicējis oficiālus skaitļus. Dati attiecas uz 2021.–2022. gadu.) ANO 2023. gada decembrī veiktā aptauja atklāja, ka 76% afgāņu sieviešu un meiteņu, kas piedalījās aptaujā, savu garīgo veselību kopš "Taliban" nākšanas pie varas vērtē kā "sliktu" vai "ļoti sliktu". Viņas vēstīja par bezmiegu, depresiju, trauksmi, apetītes zudumu un galvassāpēm, kas radušās piedzīvoto traumu dēļ.5

Savukārt, Turcijā, Erdogans pakāpeniski akumulēja varu savās rokās. Viņš publiski izsakās, ka netic dzimumu līdztiesībai, apgalvo, ka vardarbība pret sievietēm ir tikai individuāla problēma, ko izraisa psihopāti un izvirtuļi, vienlaikus noliedzot dzimumu diskriminācijas esamību Turcijā.

Neraugoties uz to, ka 84% iedzīvotāju atbalstīja Turcijas pievienošanos Stambulas konvencijai, Erdogans panāca izstāšanos no Stambulas konvencijas, kas liedz sievietēm un meitenēm aizsardzības sistēmu, ar to skaidri dodot vēstījumu, ka vardarbība pret sievietēm nav svarīga. Tiek ierobežota pulcēšanās brīvība.

Desmitiem sieviešu, kuras pulcējās dažādos Turcijas reģionos Starptautiskajā solidaritātes un vardarbības pret sievietēm izskaušanas dienā 25. novembrī, tika aizturētas, un policija vairākās pilsētās bloķēja gājienus.

Kopš šogad Donalda Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā, gandrīz katru dienu izskan paziņojumi, kas negatīvi ietekmē sievietes, ierobežo viņu tiesības un liedz piekļuvi pakalpojumiem un resursiem. Izteiksmīgs piemērs ir ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas izdarītais spiediens uz Rumānijas varas iestādēm, lai tās atceltu ceļošanas ierobežojumus Endrjū Teitam un viņa brālim Tristanu Teitam. Abi brāļi, kuriem ir ASV un Lielbritānijas pilsonība, Rumānijā apsūdzēti cilvēktirdzniecībā, seksuālā vardarbībā, naudas atmazgāšanā, kā arī organizētas noziedzīgas grupas izveidē.

Sieviešu cilvēktiesību nostiprināšana

Lai nebūtu tik vienkārši atbrīvoties no sieviešu tiesībām, būtiski ir nostiprināt tās likumos, ikdienas rīcīpolitikās, proti, institucionalizēt visos līmeņos. Te jāsaka, ka, lai gan citās Baltijas valstīs ir dzimumu līdztiesības likumi, Latvijā tāds nepastāv, netiek īstenota arī integrētā pieeja dzimumu līdztiesīga budžeta veidošanā valsts un pašvaldību līmenī. Tāpēc jāpanāk, lai šādas izmaiņas tiktu ieviestas.

Sieviešu tiesību ievērošanai jākļūst par ikdienu, atbalstot sievietes visos līmeņos, neklusējot, kad redzams seksisms, uzmākšanās, vardarbība. Aicinu pievienoties 8. marta solidaritātes gājienam, jo sieviešu tiesības nav garantētas, solidaritāte ir jāpraktizē katru dienu!