Pēc prezidenta teiktā, ir vismaz četri lieli uzdevumi: pirmais mums pašiem mūsu valstī – mēs visi ļoti labi zinām, kas mums jādara ar valsts aizsardzību. Aizsardzības budžeta palielināšana ir gan NATO prasība, gan arī absolūti mūsu pašu interese. Šeit lēmumi tiek pieņemti un tiek arī skatīts, kādā veidā paātrināt iepirkumus.
Mums ir arī jāpalielina bruņoto spēku skaitliskais sastāvs. Šobrīd visi kopā – zemessargi, regulārais karaspēks un pārējās vienības ir 20 000, bet 31 000 līdz 38 000 ir absolūtais minimums. Tur mums kā sabiedrībai ir jāstrādā kopā.
Otrā lieta – ko mēs darām reģionā, sadarbojoties ar kaimiņiem un atbalstot Ukrainu ar konkrētām vajadzībām nevis skaistiem tvītiem.
Un pats pēdējais – lielais jautājums Eiropai. Šobrīd mēģināt apstāties, ievilkt elpu un domāt, kā cieņpilni no šīs situācijas iziet.
Prezidents neuzskata, ka NATO ir beidzies, citējot Trampa izteikumus par Poliju un Baltijas valstīm. Tomēr attiecības ir trauslas un viss var mainīties. Situācija ir nopietna, bet ne bezcerīga. Nav jādomā, ka visa Amerika ir aizgājusi un NATO beidzies, taču Eiropai ir daudz darāmā, lai tā kļūtu spēcīga.