Noskaties ⟩ Latvijas uzņēmēja, kas saistīta ar minerālmēslu biznesu Krievijā, sodīta par Bentley piegādes shēmu

Pirms septiņiem gadiem, neskatoties uz publiskiem iebildumiem, Jūrmalā uzbūvēja Kazaņas Dievmātes pareizticīgo baznīcu. Īpašā pasākumā godināja arī ziedotājus – uzņēmējus Jeļenu un Andreju Bončus-Brujevičus, kuru vārdus iegravēja jaunos zvanos.

Tajā pašā 2018. gadā Jūrmalas dome toreizējā mēra Gata Trukšņa vadībā saskaņoja individuālo dzīvojamo māju apbūvi īpašumā, kuru iepriekš iegādājās tajā brīdī abiem piederošs Latvijas uzņēmums “Ultramar”.

Bonču-Brujeviču pāris daudzus gadus pārvaldīja savus uzņēmumus ciešā sazobē. Par galveno virzienu viņi izvēlējās Krievijas minerālmēslu pārvadāšanu. Kompāniju ar tādu pašu nosaukumu un zīmolu “Ultramar” izveidoja arī Krievijā. Tas sāka būvēt minerālmēslu pārkraušanas termināli Ustjlugas ostā, Ļeņingradas apgabalā un sadarbojās ar šobrīd sankcijām pakļauto īpašnieku uzņēmumiem “Phosagro”, “Uralkali” un “Akron. Kādā intervijā 2019. gadā Bončs-Brujevičs lielījās, ka Krievijas uzņēmums “pilda arī valsts uzdevumu”, pārorientējot kravas no citām Baltijas valstu ostām.

Šobrīd Krievijas uzņēmuma “Ultramar” īpašnieku vidū ir gan pats vadītājs Bončs-Brujevičs, gan Maskavas apgabala domes deputāts Dmitrijs Golubkovs, gan arī ASV sankcijām pakļautais Maksims Vorobjovs, kurš ir Eiropas sankciju sarakstā esošā Maskavas apgabala gubernatora Andreja Vorobjova brālis.

Taču ar Latvijas uzņēmumu “Ultramar” tagad formālas saistības nav. Pēc pilna mēroga kara sākuma Andrejs Bončs-Brujevičs savas īpašumtiesības ir nodevis sievai. Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV) raidījumam sacīja, ka drošības iestādes seko uzņēmuma darbībai Latvijā. Taču šobrīd tas atrodas faktiskā dīkstāvē.

Tomēr raidījums izpētījis, ka arī tagad biznesa saites ar Krieviju līdz galam nav sarautas. Jeļenai Bončai-Brujevičai pieder Latvijas uzņēmums “Ultra Grupa”, kuram savukārt ir vairāki meitas uzņēmumi Krievijā. Tos vada Andrejs Bončs-Brujevičs. Un tos faktiski pozicionē kā Krievijas uzņēmuma “Ultramar” grupas sastāvā esošās.

Divu šo Latvijas “meitu” Krievijā – “Ultra Fert” un “Ultramar Logistika” – kapitāldaļas savulaik ieķīlāja par labu tagad sankcijām pakļautai “Sberbank Rossii”. Tas ļāva iegūt līdzekļus termināļa būvniecībai Ustjlugas ostā. Aizvadītā gada nogalē Krievijas “Ultramar” pabeidza būvēt otro šī termināļa kārtu.

“Ja kāds vēl izvēlas veidot jaunas biznesa saites ar Krieviju, es to salīdzinātu no sankciju ievērošanas viedokļa ar tādu kā mīnu lauku, jo sankciju tiešām ir ārkārtīgi daudz,” tā situāciju vērtēja Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja vietnieks Paulis Iļjenkovs. Ļoti riskantas viņa vērtējumā ir arī situācijas, ja kādam Latvijas uzņēmumam pieder meitas uzņēmums Krievijā un, kas pārkāpj sankcijas.

Krievijas juridisko personu reģistrā Latvijas “Ultra grupa” parādās arī kā līdzīpašniece minerālmēslu ražotājuzņēmumam “Ultra Fert Ural”. Otrs līdzīpašnieks ir Urālu vara kausēšanas rūpnīca ar nosaukumu “SUMZ”. Ziņu aģentūras Reuters žurnālisti pērn izpētīja, ka šī rūpnīca, kuru dibināja Krievijas oligarhs Iskanders Mahmudovs, piegādā izejvielas Kazaņas un Permas pulvera rūpnīcām.

“Ja Krievija nevarētu tirgoties ar pārējo pasauli ar saviem derīgajiem izrakteņiem, tad skaidrs, ka tur vienkārši nevarētu finansēt kara mašīnu,” uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš.

Diskusijas par minerālmēslu potenciālo pakļaušanu sankcijām ir aktīvas, min Ārlietu ministrijas Ārējo ekonomisko sakaru departamenta direktors Ģirts Jaunzems. Tomēr lielāka ietekme esot augstākiem tarifiem. “Kāda ir atšķirība? Atšķirība tāda, ka sankciju jautājumā vajadzīga vienprātība, bet tarifu jautājumos pietiek ar kvalificēto vairākumu,” uzsvēra Ģ. Jaunzems.

Latvijas uzņēmuma “Ultramar” īpašniece raidījumam “de facto” sniedza rakstisku komentāru: “Informēju, ka SIA “Ultramar” saimniecisko darbību neveic ne Latvijā, ne Krievijā. Uzņēmumam pat nav bankas kontu, kuri jau kādu laiku kā aizvērti no banku puses. SIA “Utra Grupa” meitas kompānijas Krievijā šobrīd atrodas pārdošanas procesā. Krievijas “Ultramar” nav tiešu saistību ar Latviju un darbojas neatkarīgi.”

Raidījumam “de facto” ir zināms, ka Valsts drošības dienests ir pievērsis uzmanību Jeļenas Bončas-Brujevičas uzņēmējdarbībai. Taču pārkāpumus saistībā ar Krievijas biznesa kontaktiem neatklāja.

Raidījuma rīcībā esošā informācija liecina, ka pirms trim gadiem viņa sodīta par sankciju apiešanas shēmu. Lai nosūtītu savam vīram Krievijā uzņēmuma īpašumā esošu luksusa klases auto “Bentley Mulsanne Speed”, viņa atrada viltus Kirgizstānas pircēju. Tā vārdā par auto samaksāja Jordānijā reģistrēts un pastarpināti pašai Jeļenai Bončai-Brujevičai piederošs uzņēmums. Uzņēmēja savu vainu atzina un samaksāja naudas sodu 62 tūkstošu eiro apmērā. Sodītam Latvijas uzņēmumam “Ultramar” nācās šķirties no 220 tūkstošiem eiro.

Jeļenai Bončai-Brujevičai ir īpašumtiesības vēl divos uzņēmumos Krievijā – kokapstrādes rūpnīcā Pleskavas apgabalā un Sanktpēterburgas uzņēmumā, kas darbojas dabas parku jomā.

Eiropas Savienība savā jaunākajā sankciju kārtā, kas publicēts šonedēļ, ir iekļāvusi arī Ustjlugas ostu.