Bijušais NATO virspavēlnieks Eiropā brīdina par alianses sabrukuma draudiem saistībā ar Trampa nostāju pret Ukrainu (9)

Pēc Stavrida domām, galvenās domstarpības, kas draud izrādīties liktenīgas, ir izvēle, ko atbalstīt – “uzbrukušo demokrātiju” Ukrainu vai Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kuru viņš raksturoja kā diktatoru, kas izplata karu. “Tas iedzen ķīli alianses sirdī un sniedzas tālāk par Ukrainu – jautājumā par to, vai ASV var uzticēties kā partnerim,” skaidroja admirālis.

Tomēr Stavridis uzskata, ka NATO beigas varētu būt jaunas militārās alianses – Eiropas līguma organizācijas – sākums. Viņš atgādināja, ka ASV prezidents Donalds Tramps “ir skaidri pateicis, ka nākotnē nevēlas palīdzēt Ukrainai”. “Tā ir episka mēroga ģeopolitiska kļūda. Bet tagad, kad Eiropai ir iedegta zaļā gaisma, tai būs jākļūst stiprākai un viss jāuzņemas pašai,” teica admirālis.

“Ja es esmu eiropietis, tad šajā posmā es vēlos: lielākus aizsardzības izdevumus, Eiropas aizsardzības uzņēmumus, kas palielinātu ieroču ražošanu, Eiropas bruņotos spēkus un komandstruktūru ārpus NATO,” piebilda Stavridis.

Viņa komentāri izskanēja laikā, kad NATO ģenerālsekretārs Marks Rite un citi Eiropas līderi Londonā rīko samitu par atbalstu Ukrainai un kontinentālo aizsardzību. Sarunas, ko plānoja Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers, aizēnoja Trampa sprādzienbīstamā tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Baltajā namā 28. februārī. Zelenskis bija ieradies Vašingtonā, lai parakstītu nolīgumu par derīgo izrakteņu ieguvi, taču sarunas izjuka pēc tam, kad Ukrainas līderis sastrīdējās ar viceprezidentu Dž.D. Vensu par jaunās ASV administrācijas mēģinājumiem iesaistīt diplomātijā Krieviju. Stavridis sacīja, ka Maskava “saņems labākās degvīna pudeles”, svinot šo skandālu, kas kļuvis par sarkano trauksmi Eiropas NATO dalībvalstīm.

Nākamais Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs iepriekš sacīja, ka Eiropas valstīm jābūt gatavām scenārijam, kurā tām nāksies izveidot aizsardzības aliansi, kas aizstātu NATO. Viņš uzsvēra, ka kontinentam ir jārīkojas ātri, lai “panāktu neatkarību” no ASV aizsardzības jautājumos, un ierosināja sarunas ar Parīzi un Londonu par ASV “kodoldrošības lietussarga” virs Eiropas aizstāšanu. Francijas prezidents Emanuels Makrons sacīja, ka ir gatavs “sākt šo diskusiju”.

Pēdējās nedēļās ir pastiprinājušās spekulācijas par to, vai Tramps plāno izstumt ASV no alianses. Prezidents vairākkārt ir aicinājis bloka dalībvalstis palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2% no IKP, priekšvēlēšanu kampaņas laikā brīdinot, ka viņš mudinās Krieviju darīt “visu, ko tā vēlas” ar Amerikas sabiedrotajiem, kuri nepilda savas izdevumu saistības. Pēc tam Tramps savas prasības padarīja stingrākas, aicinot NATO dalībvalstis palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5%.