Video ⟩ Aiz priekškara: Kremlī gaida jaunu Jaltas vienošanos

"Bijušo klaunu nav"; "aktierīti sagrāba aiz apkakles un izmeta no Baltā nama"; "Zelenskis izskatījās pēc neveiksminieka"; "Zelenskis ir nepiemērots valsts vadītāja lomai, viņš ir asinskārs slepkava" - šādi krievu propagandisti pasniedza pagājušās piektdienas notikumus ASV. Telekanāla "Rossija 1" korespondents ASV, vēstot par Zelenska došanos prom no Baltā nama, minēja, ka Ukrainas prezidenta automašīna esot atgādinājusi katafalku un visa Zelenska vizīte bijusi kā sēru maršs Ukrainai.

Jaunā Jalta

Svētdienas vakara lielo nedēļas ziņu apskata vadītājs, odiozais propagandists Dmitrijs Kiseļovs paziņoja, ka pēc Trampa un Zelenska tikšanās skaidrs ir viens: pasaules likteni izlemj Krievija, ASV un Ķīna, jo Eiropas Savienība vairs nav nopietni ņemams politiskais spēks. Pagaidām vēl jaunas Jaltas vienošanās nav, bet tās tēls ir klātesošs, uz to viss iet, klāstīja Kiseļovs.

Jāatgādina, ka Jaltas konference notika 1945.gada februārī un tajā piedalījās trīs lielvalstu līderi - Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils, ASV prezidents Franklins Delano Rūzvelts un Padomju Savienības diktators Josifs Staļins. Jaltas konferences laikā tika panākta vienošanās par Vācijas un Berlīnes sadalīšanu četrās okupāciju zonās, kā arī tika izlemts Polijas un Baltijas valstu liktenis.

Jauns Jaltas scenārijs ir tas, ko vēlas Putins, un izskatās, ka tāda ir arī kādreizējās brīvības un demokrātijas citadeles ASV pašreizējā prezidenta vēlme. Jauna Jalta nozīmē pasauli, kurā nevalda starptautiskās tiesiskās normas, bet gan stiprākais. Jaunajā pasaulē nozīme ir tikai lielvarām un pārējās valstis ir nevis suverēni subjekti, bet tikai lielvaru "interešu un ietekmes zonas". Tāda ir Putina un Trampa ideālā pasaule.

Propagandists Vladimirs Solovjovs priecīgi paziņoja, ka ar pašreizējo Amerikas līderi ir viegli noslēgt darījumus, jo viņam, tāpat kā Krievijai, rūp tikai savas valsts nacionālās intereses. Un lielvarām par nacionālajām interesēm ir viegli vienoties, īpaši, ja pa kājām nemaisās kaut kādas starptautiskās normas.

Tikmēr pārējā Rietumu pasaule ar pamatotām bažām raugās uz šādu "jaltisko" pasauli. "Ja Trampa un Putina vienošanās īstenotos, tas ne tikai grautu Ukrainas suverenitāti, bet arī radītu bīstamu precedentu, kurā autoritāri režīmi ar agresiju var gūt stratēģiskus ieguvumus. Tam būtu ietekme ārpus Austrumeiropas robežām, iedrošinot citas globālās lielvaras ar ekspansijas ambīcijām, piemēram, Ķīnu attiecībā uz Taivānu," raksta domnīca "Modern Diplomacy".

Domnīcas autori uzskata, ka tad, ja Rietumu demokrātijas nerīkosies izlēmīgi, starptautiskā kārtība var kļūt par tādu, kurā autoritāras valstis diktē globālās drošības nosacījumus. "Ukrainas liktenis šodien atspoguļo pēckara Austrumeiropas likteni, kas atradās starp konfliktējošām ietekmes sfērām. NATO autoritātes samazināšanās atspoguļotu Aukstā kara sākuma laikus, kad šķelšanās starp sabiedrotajiem atstāja mazākās valstis neaizsargātas pret ārēju dominanci. Likmes nevar būt augstākas, un Jaltas kļūdu atkārtošanas sekas varētu būt katastrofālas globālajai stabilitātei. Šis brīdis prasa principiālu diplomātiju, stratēģisku tālredzību un nelokāmu apņemšanos aizstāvēt demokrātiskās vērtības autoritāras iejaukšanās apstākļos. Tikai mācoties no vēstures, Kanāda un Eiropa var izvairīties no pagātnes kļūdām un veidot nākotni, kurā drošība un suverenitāte tiek aizsargāta nākamajām paaudzēm," raksta "Modern Diplomacy".

Savukārt "New York Times" norāda: "Putins nevēlas neko citu kā pārkārtot pasauli, kā to darīja Josifs Staļins, panākot vienošanos ar Franklinu D.Rūzveltu un Vinstonu Čērčilu Krimas pilsētā Jaltā 1945.gada februārī. Putins jau sen ir vēlējies izgrebt zemeslodi. Beidzot Tramps viņam ir pasniedzis nazi."

Laikraksts arī pauž, ka Putina "cieņa pret Jaltas vienošanos pārsniedz kādreiz varenās Padomju Savienības un tās vadoņa Staļina slavināšanu. Viņš uzskata, ka vienošanās, ko noslēdza trīs valstu vadītāji, - Padomju Savienībai paturot trīs Baltijas valstis, kuras tā bija anektējusi, kā arī daļu Polijas un Rumānijas un vēlāk nodrošinot kundzību pār sešām Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm un daļu Vācijas - joprojām ir vienīgais leģitīmais ietvars Eiropas robežām un drošībai. Februārī, kad Krievija atzīmēja vienošanās 80.gadadienu un gatavojās sēsties pie galda ar Trampa administrāciju, Lavrovs un oficiālie Krievijas vēsturnieki šo vēstījumu atkārtoja".

Tikmēr rakstnieks un vēsturnieks Fransiss Fukujama raksta, ka "ASV ir vienojušās ar ļaunumu".

Zelenska "kļūdas"

Visi propagandisti uzskatīja par nepieciešamu uzskaitīt visas Zelenska "kļūdas", kādas viņš pieļāvis tikšanās reizē ar Trampu. Sīki tika iztirzāts Ukrainas prezidenta "nepiedienīgais" izskats, proti, tas, ka viņš nebija ģērbies uzvalkā. Krievijas televīzijas demonstrēja ASV galēji labējās televīzijas "Real Voice of America" žurnālista Braiena Glenna jautājumu Zelenskim, kādēļ viņam nav uzvalka un vai tā nav necieņa pret ASV prezidentu.

Jāpiebilst, ka ASV Džordžijas štata pārstāve Mārdžorija Teilore Grīna sociālajā tīklā "X" pauda atbalstu žurnālistam: "Es ļoti lepojos ar @brianglenntv par to, ka viņš norādīja, ka Zelenskim ir tik liela necieņa pret Ameriku, ka viņš pat nevalkā uzvalku Ovālajā kabinetā, kad ierodas ubagot naudu no mūsu prezidenta."

Līdztekus propagandistu ieskatā Zelenska "kļūda" bija ne tikai uzvalka trūkums, bet arī tas, ka viņš neizmantoja tulka pakalpojumus. Tāpat arī Zelenskis neesot ar pienācīgu cieņu izturējies pret Trampu. Arī Putins izteicās, ka Zelenskis ir kļuvis par "toksisku figūru", kurš ir degradējošais faktors Ukrainas valstī. Putins apgalvoja, ka Zelenska pieņemtie lēmumi kaujas laukā balstoties nevis militāros, bet politiskos apsvērumos, līdz ar to viņš savus karavīrus pakļaujot katastrofāliem zaudējumiem.

Putinu apkalpojošā ideoloģiskā svīta turpināja vadoņa retoriku, paužot, ka Zelenskis ir asinskārs slepkava, ukraiņu tautas bende un patoloģisks melis. Proti, viss Zelenska stāstītais par krievu zvērībām Bučā arī esot meli.

Skandalozā propagandiste Margarita Simonjana klāstīja, ka Tramps iemieso "veco labo Ameriku", kur amerikāņi dzīvo mazos baltos namiņos ar nelielu dārziņu un svētdienās iet uz baznīcu, bet mājās godā vietā ir nolikta Bībele.

Tikmēr ukraiņu rakstnieks Andrejs Kurkovs "The Guardian" komentārā norāda, ka "Zelenskis bija drosmīgs, bet mēs tagad esam lūdzēji. Tramps un Kremlis ir skaidri norādījuši, ka Ukrainas dalība šajās sarunās starp ASV un Krieviju nav nepieciešama vai vēlama. Tāpat kā daudz kas cits, arī Baidena pasludinātais princips "nekas par Ukrainu bez Ukrainas" ir nomīdīts. Zelenskis tika izsaukts uz Balto namu, lai viņš paraksta līgumu, bet nerunā. Trampam ir savs piegājiens. Viņš ir pārveidojis Ukrainu no subjekta par objektu, un pēc šī Baltā nama pazemojuma daži ukraiņi ir pārliecināti, ka retzemju metālu ieguve pēc Trampa nosacījumiem padarītu mūsu valsti par ASV "koloniju". Tomēr daudzi ukraiņi labprātāk dzīvotu ASV kolonijā nekā Krievijas kolonijā, ja tāda ir izvēle".

Eiropu neņem vērā

Propagandisti, kas visu laiku savos izteikumos ir asi vērsušies pret Eiropas demokrātijām, apsūdzot tās kara kurināšanā, tagad Eiropu pilnībā marginalizē. Proti, Kremļa "politologi" sludina, ka Eiropa ir norakstīta, tā vairs neesot nopietni vērā ņemams spēlētājs starptautiskajā arēnā. Nozīme ir tikai Krievijai, Ķīnai un ASV.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs jau izteicās, ka nekādu Eiropas miera uzturētāju Ukrainā nekad nebūšot, tās esot tukšas pļāpas. Atkal izskanēja vecā dziesma par to, ka ir jānovērš konflikta cēlonis un jāīsteno "speciālās militārās operācijas mērķi" – Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija. Proti, krievi nav atkāpušies no sava uzstādījuma, ka Ukraina drīkst pastāvēt tikai kā Krievijas satelītvalsts ar Kremļa marionešu režīmu, kāds tas bija Ukrainas kādreizējā prezidenta Viktora Janukoviča laikā.

Pēc visa spriežot, krievi jau sevi uzskata par uzvarētājiem, viņi ir pārliecināti, ka miera līgums būs saskaņā ar Kremļa vēlmēm. Propagandisti klāstīja, ka Eiropas militārās spējas ir nepietiekamas gan militārā, gan cilvēkresursu ziņā.

Kiseļovs prātuļoja, ka britu armija var satilpt Vemblija stadionā un vēl vieta palikšot arī frančiem. Citi propagandisti tikmēr priecīgi atzīmēja, ka Eiropa ir sašķelta un nav vienota, līdz ar to tās loma kā svarīgam starptautiskam spēlētājam ir minimāla.

Diemžēl Eiropai nelabvēlīgs ir arī Trampa skatījums, kurš savu jauno tirdzniecības tarifu kontekstā paziņoja, ka Eiropas Savienība tika izveidota, lai iznīcinātu Ameriku, kas labākajā gadījumā ir vēstures nepārzināšana, bet sliktākajā - apzināti meli.

Tālākais notikumu scenārijs ir grūti prognozējams, tomēr Kremlis jau jūt uzvaras garšu. Kā laikrakstam "New York Times" norādīja kāds anonīms avots, viens no variantiem esot apturēt vai atcelt ASV militāro palīdzību Ukrainai, arī jaunākās munīcijas un ekipējuma piegādes, kas apstiprinātas un apmaksātas vēl Džo Baidena administrācijas laikā.

Savukārt telekanāla CNN avoti ziņo, ka notiek gatavošanās otrajam Krievijas un ASV sarunu raundam. Pirmais notika 18.februārī Rijādā. "Pieredzējušiem diplomātiskajiem novērotājiem ASV prezidenta Donalda Trampa niknā izrēķināšanās ar [Ukrainas prezidentu] Volodimiru Zelenski Ovālajā kabinetā bija plānota politiska aplaupīšana, Trampa administrācijas uzstādītas lamatas, lai diskreditētu Ukrainas līderi un likvidētu viņu kā šķērsli visam tam, kas notiks tālāk," teikts CNN publikācijā.

"Neatkarīgi no tā, vai tas bija vai nebija noorganizēts, Maskava, kas uz strīdu Baltajā namā reaģēja ar neslēptu labpatiku, tagad gaida, ka tuvākajās nedēļās turpināsies un pat paātrināsies sarunas, kuru mērķis ir atjaunot attiecības starp ASV un Krieviju," norāda CNN.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2024