Aviācijas asociācija: Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir nepieciešams izlēmīgs ministrs

Komentējot partijas "Progresīvie" izvirzīto kandidātu satiksmes ministra amatam Saeimas deputātu, Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentāro sekretāru Ati Švinku (P), Vestfāls norādīja, ka no ministra sagaida, ka viņš būs "darītājs" un projekti tiks turpināti.

"Mums prasītos aktīvāka aviācijas nozares atbalstīšana un valstiski svarīgu projektu tālāka realizēšana, jo, piemēram, aviācijas stratēģija ir tieši atkarīga no Latvijas savienojamības. Šajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nepieciešams izlēmīgs un nozari atbalstošs ministrs," atzīmēja Vestfāls.

Viņš sacīja, ka Švinkas pieredze aizsardzības jomā, iespējams, varētu uzlabot situāciju drošības jomā. "Civilā aviācija vēlas strādāt drošos apstākļos un paļauties uz kompetentām iestādēm, kas zina, ko darīt dažādos apdraudējumu gadījumos, piemēram, janvāra sākumā notikušajā dronu incidentā. Iespējams, ka tur ir iespējamas ātrākas iestrādes un procesi," piebilda Vestfāls.

Viņš rezumēja, ka jaunajam ministram ir aktīvi jālīdzdarbojas ar nozari, jo satiksmes nozarē ir daudz "karsto" projektu un jautājumu. Vienlaikus viņš gan arī norādīja, ka satiksmes nozare patlaban ir nogaidošā pozīcijā, jo daudz projektu "stāv uz vietas".

Jau tika ziņots, ka partija "Progresīvie" satiksmes ministra amatam nolēmusi virzīt Švinku.

2022.gadā kandidējis 14.Saeimas vēlēšanās kā Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta līderis un ticis ievēlēts 14. Saeimā. Patlaban ir "Progresīvo" valdes loceklis.

14.Saeimā viņš darbojas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kā arī Nacionālās drošības komisijā, kas nozīmē, ka viņam ir augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam, lai pildītu arī ministra pienākumus. Tāpat viņš parlamentā darbojas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijā, ir Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētājs un Sporta apakškomisijas loceklis.

Švinkam pieder daļas vairākos uzņēmumos, tostarp SIA "Ammolite", SIA "LIC", SIA "Mush" un SIA "LIC GOTUS".

Ministru prezidente, "restartējot" valdības darbu, 21.februārī no amata atsauca satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P), izglītības ministri Andu Čakšu (JV) un labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS). Viņi ministru pienākumus beidza pildīt 26.februārī.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) labklājības ministra amatam nominējusi Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Reini Uzulnieku.

"Jaunā vienotība" (JV) izglītības un zinātnes ministra amatam vispirms nolēma virzīt Cēsu mēru Jāni Rozenbergu, kurš pēc pāris dienu pauzes no iespējas nonākt valdībā attiecās, bet pēc tam partija amatam pieteica Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Daci Melbārdi.