Zems asinsspiediens un reibst galva: kas to izraisa un kā rīkoties

Šajā rakstā aplūkosim, kāpēc rodas zems asinsspiediens un galvas reiboņi, kā no tiem izvairīties un kad būtu jādodas pie ārsta.

Kāpēc rodas zems asinsspiediens un reiboņi?

"Zems asinsspiediens, vienkārši runājot, nozīmē, ka asinis nepietiekami intensīvi cirkulē un nesasniedz smadzenes tik ātri, cik būtu nepieciešams,  līdz ar to smadzenes nesaņem nepieciešamo skābekļa daudzumu un ir reiboņi.

Patiesībā to nosaka sirds kontrakciju spēks, asinsvadu sieniņu tonuss, cirkulējošais asiņu daudzums, un galu galā to regulē smadzenes un nervu sistēma. Jāņem vērā, ka asinsspiediens ir dažādu orgānu un organisma sistēmu – sirds, asinsvadu, nieru, vairogdziedzera un citu iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvas smadzeņu, nervu un hormonālās sistēmas darbības komplekss, rādītājs, ko ietekmē arī vēl daudzi citi faktori. Tāpēc noteikt iemeslu un rast izskaidrojumu, kāpēc asinsspiediens var būt pazemināts, nav tik vienkārši. Svarīgākā noteikti ir pašsajūta, nevis asinsspiediena mērījuma skaitļi.

Zems asinsspiediens var radīt galvas reiboņus, sliktu dūšu, nogurumu un vājumu, miegainību, neskaidru redzi un pat īslaicīgu samaņas zudumu," skaidro "Apotheka" sertificētā farmaceite Laila Zālīte. Bet kādi ir šis nepatīkamās problēmas galvenie iemesli?

Fizioloģiskie faktori

• Ortostatiskā hipotensija – šis sarežģītais termins nozīmē, ka asinsspiediens strauji pazeminās, kad pēkšņi pieceļaties, organisms nespēj pielāgoties pēkšņajai pozas maiņai. Regulatorās sistēmas nereaģē un sirds nesāk straujāk pumpēt asinis, iedarbojas arī hidromehānikas likums - asiņu tilpums ir par mazu, strauji mainot ķermeņa pozu, tās tik ātri nevar uzdzīt līdz smadzenēm. Šīs situācijas bieži sastopams gados vecākiem cilvēkiem, bet var skart arī jauniešus, īpaši, ja viņi ilgstoši sēž vai guļ vienā pozā.
• Dehidratācija – nepietiekama šķidruma uzņemšana samazina asins tilpumu, kas var izraisīt asinsspiediena kritumu un galvas reiboņus.
• Nepietiekams uzturs – zems cukura līmenis asinīs vai nepietiekams sāls daudzums uzturā var būt iemesls reiboņiem un vājuma sajūtai.

Medicīniskie cēloņi

• Sirds un asinsvadu problēmas – ja sirds nepietiekami efektīvi sūknē asinis, asinsspiediens var pazemināties.
• Endokrīnās slimības – vairogdziedzera hormonālās svārstības, piemēram, hipotireoze vai virsnieru mazspēja, var būt saistītas ar zemu asinsspiedienu.
• Nervu sistēmas traucējumi – veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcija, atkarībā no parasimpātiskās vai simpātiskās nervu sistēmas aktīvākas darbības, var traucēt normālu asinsspiediena regulāciju.

Dzīvesveida un medikamentu ietekme

• Dažu medikamentu, piemēram, diurētisko līdzekļu, nomierinošo līdzekļu vai antidepresantu, blakusefekts var būt pazemināts asinsspiediens, kā arī pret paaugstinātu asinsspiedienu lietoto zāļu pārdozēšana.
• Alkohols un smēķēšana var pasliktināt asinsriti un veicināt asinsspiediena izmaiņas.
• Hronisks stress un miega trūkums var radīt asinsspiediena svārstības un veicināt reiboņus.

Ko darīt, ja reibst galva un ir zems asinsspiediens?

Ja tavs asinsspiediens ir nokrities zemāk nekā vajadzētu, galvenais ir neļauties panikai un ātri rīkoties, norāda farmaceite.

"Pirmais, ko vari darīt, – apsēsties un pacelt kājas augstāk, lai asinsrite atgrieztos normālā ritmā. Palīdzēs arī glāze ūdens, melnā vai zaļā tēja ar cukuru – šķidrums palīdz normalizēt asinsspiedienu.

Ja jūti, ka vājums nepāriet, var būt noderīgi apēst kaut ko nedaudz sāļāku, jo sāls palīdz organismam noturēt šķidrumu un stabilizēt spiedienu."

Taču, ja šīs situācijas atkārtojas, jādomā par ilgtermiņa risinājumiem. Regulārs, sabalansēts uzturs un pietiekama šķidruma uzņemšana palīdzēs uzturēt asinsspiedienu stabilu ikdienā. Lai saglabātu asinsspiedienu normas robežās, ir nepieciešams zināms tilpums asiņu - pieaugušajiem aptuveni 4,5 litri, ja ikdienā neizdzeram nepieciešamo šķidruma minimumu, neveidojas šis asins tilpums un vēlamais spiediens. Neaizmirsti arī par fiziskām aktivitātēm – pat mierīga pastaiga var uzlabot asinsriti un mazināt reiboņu risku. Tikpat svarīgs ir miega režīms, jo nogurums un miega trūkums var tikai pastiprināt problēmu.

"Ja tomēr asinsspiediens turpina būt zems un simptomi saglabājas, nevajadzētu vilcināties – jākonsultējas ar ārstu,"

brīdina Laila Zālīte.

Dažkārt var būt nepieciešama arī medikamentoza ārstēšana, lai palīdzētu organismam saglabāt līdzsvaru. Svarīgākais – ieklausies savā ķermenī un rīkojies savlaicīgi, lai saglabātu labu pašsajūtu un enerģiju ikdienai!

Kad jādodas pie ārsta?

Farmaceite Laila Zālīte skaidro, ka ir dabiski reizēm justies nogurušam vai piedzīvot īslaicīgu reiboni, taču ir brīži, kad ķermenis sūta signālus, kurus nevajadzētu ignorēt: "Ja reiboņi kļūst par regulāru parādību vai pat noved pie ģībšanas, tas var liecināt par nopietnāku problēmu, kuru vajadzētu izmeklēt.

Arī, ja pastāvīgi izjūti vājumu un tev ir grūti koncentrēties, tas var būt signāls, ka organismam trūkst kaut kā būtiska un jādodas pie ārsta, lai veiktu asins analīzes vai citus nepieciešamos izmeklējumus."

Tāpat īpaša uzmanība jāpievērš gadījumiem, kad parādās sāpes krūtīs, ir neregulārs sirdsdarbības ritms vai elpas trūkums – tie var būt nopietnāki simptomi, kas prasa medicīnisku izvērtēšanu.

Vēl viens iemesls meklēt ārsta palīdzību ir straujš, neizskaidrojams svara zudums komplektā ar zemu asinsspiedienu.

Šādas izmaiņas ķermenī ne vienmēr ir nejaušas, un to cēloņi var būt saistīti ar dažādām veselības problēmām.

"Ja pamani kādu no šīm pazīmēm, nevajadzētu atlikt vizīti pie ārsta. Savlaicīga konsultācija palīdzēs noskaidrot cēloņus un atrast risinājumu, lai atgūtu labu pašsajūtu un enerģiju ikdienai," iesaka farmaceite.

Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".