Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Daugavietis varētu ieņemt IZM parlamentārā sekretāra amatu

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāra amatu līdz šim ieņēma Silvija Amatniece (JV), kura varētu vadīt nākamās izglītības un zinātnes ministres biroju.

Komentējot iespējamās izmaiņas, Melbārde uzsvēra, ka parlamentārā sekretāra galvenā funkcija ir attiecību veidošana ar Saeimu, īpaši ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju un tās apakškomisijām. Viņa norādīja, ka Daugavietis jau darbojas Saeimas Izglītības komisijā kā deputāts, un viņa novērtē kolēģa zināšanas un pieredzi sporta jautājumos.

Savukārt Amatniecei ir labs ieskats IZM iekšējās attiecībās un procesos, kā arī izveidojušās labas attiecības ar ministrijas darbiniekiem, kas nepieciešams biroja vadītājam, vērtēja Melbārde. "Komandu ir svarīgi veidot, lai cilvēki tajā viens otru papildina," sacīja Melbārde.

Melbārdei darbā ar sabiedriskajām attiecībām varētu palīdzēt Renārs Lazdiņš, kurš patlaban ir veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) palīgs sociālo tīklu pārvaldības jautājumos.

Melbārdei ar Lazdiņu izveidojusies laba sadarbība Eiropas Parlamenta (EP) darbā, kad viņš Latvijas birojā palīdzējis strādāt ar sociālajiem medijiem.

Darbs pie biroja veidošanas vēl turpinās, norādīja Melbārde. Viņa kā nākamo nozīmīgo soli minēja konkursu uz vakanto IZM valsts sekretāra vietu.

Jau ziņots, ka partija "Jaunā vienotība" izglītības un zinātnes ministres amatam nolēmusi virzīt Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Melbārdi.

Izglītības un zinātnes ministres amatā viņa plāno izvērtēt līdz šim sāktās reformas un novērst to īstenošanā konstatētos trūkumus.

"Esmu piekritusi uzņemties atbildību par izgītības un zinātnes nozari, jo vēlos aizstāvēt izglītības un zinātnes neatsveramo lomu mūsdienu pārmaiņu procesos," aģentūrai LETA sacīja Melbārde.

Melbārde arī minēja, ka saredz darba prioritātes piecos virzienos, tostarp kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu, augstākās izglītības un zinātnes konkurētspējas un internacionalizācijas veicināšanu, prasmju pielāgošanu mainīgajam darba tirgum, kā arī izglītību kā pamatu latviešu valodas un kultūras ilgtspējai un daudzveidībai.

Tāpat viņa minēja aktīvu, atbildīgu un noturīgu politisko nāciju, dodot plašāku mandātu jauniešu līdzdalībai un pašpārvaldei, stiprinot sasniegumus sportā un veselīgu dzīves veidu, kā arī pastiprinot sabiedrības medijpratību un spēju kritiski vērtēt plaši pieejamos informācijas resursus.

Melbārde savulaik ieņēma kultūras ministres amatu no Nacionālās apvienības rindām, bet vēlāk tika ievēlēta par EP deputāti.