Bērnu lasītprasmes uzlabošanai atbildība būtu jāuzņemas vairākām pusēm

Lasītprasmes uzlabošanai ir starpresoru jautājums, norādīja IZM Izglītības departamenta direktora vietnieks Edgars Plētiens. Piemēram, ir novērota saistība starp agrīnām veselības problēmām, kuras var identificēt ģimenes ārsts, un bērna turpmāko sniegumu.

Viņš pieminēja arī pašvaldību atbildību finansējuma novirzīšanai skolu bibliotēkām, kā arī sociālo dienestu sadarbību ar skolu un otrādāk.

"Šī mums ir liela problēma. Vairāk ir tādu stāstu, kur šīs divas puses nesarunājas," esošo situāciju raksturoja IZM pārstāvis.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja (LIZDA) Inga Vanaga komisijas sēdē izcēla atbalsta personāla trūkumu agrīna preventīva atbalsta sniegšanai. Šīs problēmas risināšanai viņa cita starpā piedāvāja iesaistīt Rīgas Stradiņa universitātes studentus, kuriem būtu jāiet praksē.

Vanaga arī aicināja pārskatīt pirmsskolas pedagogu un bērnu skaita attiecību, uzsverot, ka tas ietekmē to, cik daudz ar bērnu iespējams strādāt lasītprasmes jautājumu risināšanai jau pamatos.

Kā vēstīts, 2021.gada Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas (IEA) Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS ciklā kopumā Latvijas skolēnu sasniegumi lasītprasmē vidēji novērtēti ar 528 punktiem, kas ir augstāk par pētījuma dalībvalstu vidējiem sasniegumiem.

Vienlaikus kopš 2016.gada, kad tika veikts iepriekšējais mērījums, Latvijas rādītājos redzams nozīmīgs prasmju kritums. Tas skaidrojams ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ ilgstoši mācības noritēja attālināti, uzskata Latvijas izglītības nozares vadība.

Lai uzlabotu skolēnu lasītprasmi, pastiprinātu atbalstu skolēniem ar lasītprasmes grūtībām pirmajos skolas gados sniegs VIAA uzsāktā iniciatīva "Skola kopienā". 1.-3. klašu skolēni grupu un individuālajās nodarbībās attīstīs skaņu uztveri un tekstu izpratni.

Savukārt Latvijas Nacionālā bibliotēka īsteno trīs lasīšanas veicināšanas programmas: "Skaļās lasīšanas sacensības", "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija" skolu un pašvaldību bibliotēkās, un "Grāmatu starts", kas veido pirmo bērna pieredzi bibliotēkā un interesi par grāmatām.

Uzsākot sadarbību ar Valsts izglītības satura centru projektā "Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstīšanai", 2021.gadā pieaudzis dalībnieku skaits programmā "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija". Grāmatas un metodika tika nodrošināta 265 skolām. 2024.gadā programma aptvēra 897 bibliotēkas un skolas, tostarp 80 latviešu diasporas centrus 30 valstīs.

Kā norādīja IZM, Valsts izglītības informācijas sistēmas vietnē pieejami dati par sākumskolas skolēnu lasītprasmi, tās saistību ar dzimumu, skolas atrašanās vietu un citiem faktoriem, piemēram, lasītprieku un piederības sajūtu skolai.