Siliņa neizslēdz iespēju sasniegt aizsardzības tēriņus līdz 4 procentiem no IKP jau šogad (10)

Reizē premjere norādīja, ka vēlas iesaistītajām pusēm iedot laiku martā, lai saprastu, kāds ir Eiropadomes piedāvājums, ko piedāvā Eiropas Komisija (EK).

Valdības vadītāja sacīja, ka tas varētu dot papildu iespējas, jo līdz šim tās bijušas tikai sarunas, kurās pārrunāts, ka tas varētu būt budžeta deficīts, fonds. "Ir nepieciešams sagaidīt konkrētu piedāvājumu no EK. Mēs provizoriski esam strādājuši, tāpēc, iespējams, jā, arī šogad mēs kaut ko varēsim palielināt un iet daudz straujāk," sacīja Siliņa.

Siliņa norādīja, ka plāns varētu būt gatavs marta laikā, taču tas vēl esot jāizdiskutē, kā arī jāapspriež ieceres ceļa karte.

Ministru prezidente atzīmēja, ka viņai ir svarīgi, lai Latvijā tiek tālāk attīstīta arī militārā industrija.

Premjere pauda, ka martā kopā ar militārās industrijas pārstāvjiem tiks atklāta arī militārās industrijas attīstības stratēģija.

Viņa arī norādīja, ka plānots veidot stratēģiskās plānošanas grupu, un tajā varētu būt divi vadītāji - gan finanšu ministrs, gana aizsardzības ministrs. Reizē premjere atzina, ka tajā būtu vajadzīga arī ārlietu ministres un ekonomikas ministra dalība.

Siliņa norādīja, ka stāsts ir ne tikai par aizsardzības tēriņiem, bet arī par Latvijas iespējām aizsardzībai ražot pašiem, nodrošināt piegādes.

Premjere arī atzīmēja, ka jānosaka "īsts zaļais koridors" militārās industrijas projektiem, lai uzņēmumiem nebūtu jāiet caur Aizsardzības ministriju, lai tiem tiktu piešķirts valsts nozīmes objekta statuss. Tāpat jādomā par citiem risinājumiem, lai uzņēmumi varētu virzīties uz priekšu ar savu projektu īstenošanu.

Kā vēstīts, Siliņa un aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) 18.februārī teica, ka Latvijas aizsardzības nozares budžetu nākamgad plānots palielināt līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tālākajos gados virzīties uz 5% no IKP.

Premjere toreiz sacīja, ka finansējuma palielināšanai nauda būs jāmeklē, arī pārskatot ministriju iekšējos resursus, atzina politiķi. Premjere norādīja, ka arī pašai Aizsardzības ministrijai savā nozarē jāpārskata, kā šobrīd tiek tērēti līdzekļi, lai maksimāli samazinātu tādus izdevumus, "kur ir kāda pārklāšanās".

Premjere saskata iespēju "iet roku rokā" ar iekšlietu nozari, jo pastāv daudzas funkcijas, kuras abām nozarēm pārklājās. Nepieciešams efektīvi ietaupīt uz administratīvo un citu funkciju samazināšanas rēķina, sprieda politiķe.

Siliņa sprieda, ka pieaug vajadzība pēc nacionālās militārās industrijas attīstības Latvijā, jo ne visu, kas nepieciešams valsts aizsardzībai, ir iespējams iegādāties ārvalstīs. Viņa atzīmēja, ka par to diskusijas notiek dažādos formātos NATO, Eiropas Savienībā un nacionālajā līmenī.

Valdība šodien izvērtējusi, kā saīsināt valsts drošībai vajadzībām nepieciešamo preču piegāžu laikus, kā arī vienojusies, ka tiks stiprināta valsts aizsardzības korporācijas tālākā attīstība.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) žurnālistiem teica, ka panāktā vienošanās par tēriņiem 4% apjomā no IKP ir nepieciešama, lai stiprinātu 26 aizsardzības prioritātes, kuras paredz Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns. Šīs prioritātes ir, piemēram, ieguldījumi pretgaisa aizsardzībā, krasta aizsardzībā, artilērijas sistēmās, kājnieku kaujas mašīnās, munīcijā un bezpilota ierīcēs.

Jau ziņots, ka 2025.gada aizsardzības budžets ir paredzēts 3,45% no iekšzemes kopprodukta jeb 1,56 miljardi eiro. Izejot no šiem skaitļiem, lai aizsardzības budžets šogad būtu sasniedzis 4%, tam būtu bijis jābūt par aptuveni 240 miljoniem eiro lielākam, savukārt 5% sasniegšanai būtu bijis nepieciešams par aptuveni 690 miljoniem eiro lielāks aizsardzības budžets.

Kā vēstīts, EK prezidente Urzula fon der Leiena otrdien iepazīstināja ar plānu, lai mobilizētu aptuveni 800 miljardus eiro Eiropas aizsardzībai un palīdzētu sniegt tūlītēju militāru atbalstu Ukrainai, ar šo paziņojumu nākot klajā pēc ASV lēmuma apturēt militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai.

EK sniegs aizdevumus dalībvalstīm 150 miljardu eiro apmērā, ko varēs izmantot pretgaisa un pretraķešu aizsardzībai, artilērijas sistēmām, raķetēm un munīcijai, droniem un pretdronu sistēmām, kā arī citām vajadzībām, sākot no kiberdrošības līdz militārajai mobilitātei.

Fon der Leiena pauda cerību, ka kopā ar privāto kapitālu un papildu finansējumu Eiropas Investīciju bankai viņas priekšlikums varētu mobilizēt teju 800 miljardus eiro aizsardzībai. Jaunais fonds ir daļa no priekšlikuma, ko EK prezidente iesniedza ES valstīm pirms gaidāmā ES līderu ārkārtas samita.

Savā plānā par bloka pārbruņošanu EK prezidente arī ierosināja piešķirt dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību aizsardzības izdevumiem saskaņā ar ES parasti stingrajiem parāda un budžeta deficīta noteikumiem un pārdalīt pieejamos reģionālās attīstības fondus militāriem ieguldījumiem.