Pagarinās importa aizliegumu lauksaimniecības produktiem no agresorvalstīm

Tāpat ministrija iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importēšanas aizlieguma ietekmi Latvijā.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), komentējot ZM sagatavoto informatīvo ziņojumu, medijiem otrdien norādīja, ka nacionālajā līmenī ieviest aizliegumus palīdz samazināt agresorvalstu importu, bet nacionālā līmeņa aizliegumi nav tik efektīvi, salīdzinot ar ievedmuitas tarifiem Eiropas Savienības (ES) līmenī. "Paceļot tarifus ES atsevišķās preču grupās imports ir samazinājies par 100% un atsevišķās grupās nedaudz mazāk, bet vienalga efekts ir ļoti labs," sacīja ministrs.

ZM sagatavotā informatīvā ziņojuma informācija liecina, ka pērn otrajā pusgadā, kad pēc Latvijas ierosinājuma Eiropas Komisija (EK) paaugstināja ES muitas nodokļus dažādu preču importam no abām agresorvalstīm, salīdzinot ar 2024.gada pirmo pusgadu, Krievijas un Baltkrievijas lopbarības produktu imports Latvijā samazinājās par 93%, graudaugu imports - par 100%, atsevišķu augu eļļu imports - par 99,9%, atsevišķu eļļas augu sēklu imports - par 56%, bet augu valsts produktu, kas citur nav iekļauti, imports samazinājās par 87%.

Tomēr Krauze medijiem skaidroja, ka tāpat ir svarīgi saglabāt aizliegumus arī nacionālajā līmenī, jo tie nodrošina, ka atsevišķas kompānijas neieved Latvijā agresorvalstu pārtikas un lauksaimniecības produktus. Tāpat nacionālā līmeņa aizliegumi parāda stingru Latvijas nostāju par visu agresorvalstu pārtikas produktu importa aizliegumu ES.

Valdībā izskatītajā informatīvajā ziņojumā secināts, ka efektīvāks veids, kā samazināt agresorvalstu lauksaimniecības produkcijas importu Eiropas Savienībā (ES), ir kopīgi ES līmeņa ierobežojumi, norāda ZM pārstāvji.

Ministrijas apkopotie dati rāda, ka muitas nodokļu palielināšana ES līmenī ir būtiskāk ietekmējusi Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produkcijas importu nekā Latvijas nacionālais importa aizliegums, jo nacionāli aizliegtie produkti var tikt laisti brīvā apgrozībā ES iekšējā tirgū un, importējot Latvijā, piegādāti saņēmējam citā ES dalībvalstī.

Tāpat ministrs medijiem uzsvēra, ka vēl jāturpina strādāt pie ES līmeņa ievedmuitas tarifu ieviešanas, jo ES līmenī joprojām nav panākta vienošanās par zivju un zivju produktu importa ierobežošanu. Ministrs akcentēja, ka zivju produkti katru gadu no Krievijas tiek importēti vairāk nekā sešu miljonu eiro vērtībā.

Ministrijā atzīmē, ka Latvija atsevišķu Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produkcijas importu aizliedza jau 2024.gada 8.martā. Tāpat Krauze ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē 24.februārī atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu paaugstināt ievedmuitas tarifus lauksaimniecības un pārtikas precēm un atsevišķiem minerālmēsliem no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī mudināja turpmākajā ievedmuitas palielinājumā iekļaut arī zivju produkciju un visus pārējos mēslošanas līdzekļus.

Jau ziņots, ka MK noteikumi par ievešanai Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem paredz, ka aizliegums Krievijas un Baltkrievijas importam attiecas uz kartupeļiem, tomātiem, dažāda veida sīpoliem, ķiplokiem, kāpostaugiem, dārza salātiem, burkāniem, galda rāceņiem un kāļiem, galda bietēm, auzu saknēm, sakņu selerijām, redīsiem un tamlīdzīgiem sakņu dārzeņiem, gurķiem un kornišoniem, pākšu dārzeņiem un uz citiem svaigiem dārzeņiem.

Tāpat Latvijā no nevar importēt no Krievijas un Baltkrievijas nākušus riekstus, banānus, dateles, vīģes, ananāsus, avokado, citrusaugļus, melones, bumbierus, cidonijas, aprikozes, ķiršus, persikus, plūmes, mellenes. Aizliegums attiecas arī uz saldētiem, konservētiem un žāvētiem riekstu un augļu produktiem.

No Krievijas un Baltkrievijas Latvijā nevar ievest arī kviešus un kviešu un rudzu maisījumus, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, rīsus, graudu sorgo un griķus.

Aizliegums attiecināts arī uz miltiem un granulām no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, klijām, cietes ražošanas atlikumiem un tamlīdzīgiem atlikumiem, cukurniedru raušiem un citiem cukura ražošanas atkritumiem, drabiņām vai škiedeņiem, eļļas raušiem no sojas pupiņām, zemesriekstu eļļām, kokvilnas sēklām, linsēklām, rapšu sēklām, kokosriekstiem vai palmu riekstiem.

Tāpat Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas nevar ievest arī vīnogu nogulsnes, augu izcelsmes materiālus un augu atkritumus, atliekas, blakusproduktus un izstrādājumus, kas izmantojami dzīvnieku barībā.