Taču tas prezidentu nespēja apstādināt.
Viņa inaugurācija esot aizsākusi jaunu Amerikas zelta laikmetu.
Pirmās nedēļas prezidenta amatā Tramps raksturoja kā “strauju un nelokāmu rīcību”.
Runas turpinājumā Tramps dižojās ar saviem sasniegumiem “nacionāla mēroga krīzes” novēršanā uz ASV un Meksikas robežas. Viņš pavēstīja, ka nelikumīgas robežas šķērsošanas gadījumu skaits esot sasniedzis visu laiku zemāko līmeni.
Pēc tam Tramps pievērsās valsts izdevumu samazināšanas jautājumam un slavēja miljardieri Īlonu Masku, kuram viņš uzticējis šī jautājuma pārraudzīšanu.
Runas turpinājumā Tramps pievērsās vairākām citām tēmām, galvenokārt koncentrējoties uz dažādiem ekonomikas jautājumiem, izsakot dažādus apgalvojumus par savas administrācijas sasniegumiem ekonomikas attīstīšanā un uzņēmējdarbības veicināšanā. Tramps runāja arī par savu iecienīto tirdzniecības tarifu tēmu un solīja samazināt nodokļus.
Runas pirmajā stundā Tramps gandrīz nepieskārās starptautiskajai dienaskārtībai un neko nepateica par Ukrainu.
Runas turpinājumā Tramps runā par dažādiem iekšpolitikas jautājumiem, piemēram, cīņu ar noziedzību.
Starptautiskajiem jautājumiem Tramps pievērsās vien brīdi, kad viņš bija runājis jau aptuveni pusotru stundu.
Vispirms viņš pavēstīja, ka ASV ir sākušas procesu, kas ļaušot tām atgūt kontroli pār Panamas kanālu.
Mirkli vēlāk viņš izteicās, ka ASV un viņa administrācija atbalstīšot Grenlandes vēlmi pievienoties ASV.
Nekas gan nelieca, ka šāda Grenlandes vēlme eksistē. Tāpat arī skaidrs, ka Panama negatavojas vienkārši atdot Panamas kanālu ASV.
Ko Tramps pateica par Ukrainu?