"Augstsprieguma tīkls" skaidro, kas februārī izraisīja elektroenerģijas cenu pieaugumu (3)

Latvijā un Igaunijā elektroenerģijas cena februārī pieauga par 65%, sasniedzot attiecīgi 151,58 eiro par MWh un 151,67 eiro par MWh, bet Lietuvā tā palielinājās par 70% - līdz 152,29 eiro par MWh.

Elektroenerģijas cenu paaugstināšanās saistīta ar patēriņa pieaugumu, ko izraisīja zemā gaisa temperatūra, kā arī ar vairāk nekā divas reizes zemāku vēja elektrostaciju ģenerāciju Baltijā. Tādējādi elektroenerģijas cenu noteica dārgāka gāzes elektrostaciju ģenerācija. Vienlaikus jau marta sākumā situācija ir uzlabojusies un cenas būtiski samazinājušās - marta pirmo piecu dienu vidējā cena ir 55,71 eiro par MWh.

Elektroenerģijas cenas pieaugums februārī skaidrojams ar patēriņa palielināšanos zemākas gaisa temperatūras dēļ - pēc siltā janvāra februārī Baltijas valstīs atgriezās ziemai raksturīgi laika apstākļi ar zemāku gaisa temperatūru, kas mēneša pirmajā pusē veicināja elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, vienlaikus augot arī gāzes cenām. Tāpat visā Baltijas reģionā vēja elektrostaciju izstrāde bija divas reizes zemāka nekā janvārī, tādējādi pieaugošo pieprasījumu galvenokārt sedza dārgākas termoelektrostacijas. Šobrīd arī importa jaudas uz Baltiju ir samazinātas Somijas-Igaunijas savienojuma "EstLink-2" atslēguma dēļ, kura remontdarbi tiek plānoti līdz šā gada 1.augustam.

Salīdzinot februārī importētās elektroenerģijas daudzumu uz Baltijas valstīm ar janvāri, tas kopumā ir samazinājies par 13,9%. Elektroenerģijas imports samazinājies no Polijas - par 66,9%, no Zviedrijas - par 8,4% un no Somijas - par 1,4%. Importa samazinājums, pēc operatīvajiem datiem, kompensēts ar Latvijas ražošanas jaudām, mēneša laikā Latvijā saražojot vairāk elektroenerģijas, nekā valstī patērēts.

Igaunija, Latvija un Lietuva 2025.gada 9.februārī plkst.14.05 veiksmīgi sinhronizēja elektroenerģijas sistēmas ar kontinentālo Eiropu, kas ir nozīmīgs vēsturisks solis Baltijas valstīm un visai Eiropai, stiprinot reģiona enerģētisko noturību un neatkarību. Vienlaikus sinhronizācija neveicināja elektroenerģijas cenu pieaugumu un februārī Latvijas energosistēmas darbība bija stabila un droša, jo ģenerējošās jaudas un caurlaides spēja bija pietiekama, lai nosegtu Latvijas elektroenerģijas patēriņu.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.