Vajadzīga lielāka pašvaldību iesaiste, lai palīdzētu bērniem ar atkarībām

Valsts kontroles pārstāvis Vladislavs Vesperis uzsvēra, ka nepieciešama aktīvāka Rīgas domes iesaiste, lai realizētu bērnu atskurbtuves pakalpojumu. To varētu uzsākt pilotprojekta veidā, un pašvaldībām šajā iniciatīvā būtu vairāk jāiesaistās.

Vienlaikus arī Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītājas vietniece Laila Henzele informēja, ka lielāko ieguldījumu problēmas risināšanā līdz šim sniegusi tieši Veselības ministrija (VM). Iesaistījušās vien dažas pašvaldības, bet lielākoties no pašvaldībām nav jūtama ieinteresētība. Plānots, ka tiesībsargs publicēs atkārtotu ziņojumu par rekomendāciju izpildi attiecībā uz nepilngadīgo ar atkarību atbalsta sistēmas pilnveidošanu.

Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centra direktors Kaspars Jasinkēvičs pauda, ka, lai runātu par lielāku pašvaldību iesaisti, ir jāsakārto vairāki normatīvie jautājumi, tostarp obligātās ārstēšanas mehānisma tiesību ierobežojumi.

"Neskaidru ierobežojumu gadījumā pašvaldības iestādes saņems pārmetumus, tāpēc jābūt precīzam tiesību regulējumam attiecībā uz obligātās ārstēšanas piemērošanu nepilngadīgajiem," uzsvēra Jasinkēvičs.

Kā informēja VM valsts sekretāre Agnese Vaļuliene, uzturot palīdzības nepārtrauktību, pilotprojektā paredzēts, ka Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) tiktu veikta tūlītēja intoksikācijas ārstēšana, kā arī riska un vajadzību izvērtējums.

Sekojoši jaunietis, pamatojoties uz tiesas lēmumu, tiks pārvirzīts vai nu uz divu mēnešu motivācijas programmu slimnīcā "Ģintermuiža" vai citviet. Cits variants ir, ka bērns varēs turpināt ambulatoro ārstēšanos BKUS. Arī pēc motivācijas programmām tiktu nodrošināta ambulatorā ārstēšana. Visa procesa laikā no Bērnu aizsardzības centra (BAC) tiktu piesaistīts mentors, atbalsta sistēmai turpinoties pašvaldību un skolu līmenī.

Sākotnēji akūta ārstēšana tiktu veikta BKUS, 72 stundu laikā pieņemot lēmumu turpmākai ārstēšanas taktikai.

VM plāno obligātās ārstēšanas noteikšanā jauniešiem vairāk iesaistīt tiesu, pēc noteiktiem kritērijiem veicot vispusēju nepilngadīgā situācijas izvērtējumu. Tam attiecīgi plānots veikt grozījumus Ārstniecības likumā.

Paredzēts, ka ārstam lēmums par tiesas iesaisti obligātās ārstēšanās noteikšanā būs jāpieņem 72 stundu laikā. Pēc tam lēmums tādā pašā laikā būs jāizvērtē arī tiesā. Lēmumā ārstam jāiekļauj turpmākās ārstēšanās veids un ilgums, to paredzot atbilstoši plānotajam pakalpojumam un tā saņemšanas vietai.

Ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka galvenās izmaiņas ārstniecības sistēmā šīs problēmas risināšanā ir balstītas uz ārsta izvērtejumu un tiesas iesaisti obligātās ārstēšanas noteikšanā.

Paredzēts, ka līdz ar pilotprojekta sākumu VM šim gadam no 1.jūlija radīs 480 542 eiro, pārdalot esošos ministrijas resursus. Savukārt 2026.gadā finansējuma avots varētu būt Norvēģijas un Eiropas Ekonomikas zonas grantu vadošā iestāde.

Tālākai pakalpojumu sistēmas nodrošināšanai no 2027.gada un turpmāk būtu nepieciešams papildu valsts finansējums.

Nākamgad tam būtu nepieciešami 1 095 103 miljoni eiro, savukārt 2027.gadam un turpmāk ik gadu - 1 120 646 eiro.

Šobrīd publiskai apspriedei nodoti grozījumi Ārstniecības likumā attiecībā uz tiesas iesaisti obligātās ārstēšanas noteikšanā, kā arī grozījumi, kas paredz atbrīvot nepilngadīgos no kriminālatbildības par narkotisko vielu lietošanu.

Savukārt Labklājības ministrija (LM) plāno paplašināt "Bērnu un pusaudžu resursu centra" (BPRC) filiāļu skaitu. Jaunas filiāles izveidei nepieiešamais papildu finansējums ir 200 000 eiro. Lai palielinātu pakalpojumu saņēmušo bērnu skaitu, 100 bērniem pakalpojuma saņemšanai papildu nepieciešami 440 000 eiro. Kā informēja LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Zita Veldze, šobrīd rindā pēc parastās BPRC programmas gaida 79 bērni, savukārt 27 bērni gaida, lai saņemtu dialektiski biheiviorālo terapiju, ko piemēro bērniem ar kompleksām uzvedības un atkarības problēmām.

Vienlaikus LM no nākamā gada marta nodrošinās tematiska atbalsta grupas bērniem ar uzvedības un atkarību problēmām, kā arī viņu ģimenēm.

Savukārt Valsts policijas pārstāvis Edgars Eglītis norādīja, ka nav skaidrs, kā praksē tiks īstenota obligātā ārstēšanās, jo daudziem nepilngadīgajiem narkotiku lietotājiem nav motivācijas saņemt palīdzību.

Obligātā ārstēšanās noteiktu, ka jaunietim ir ierobežotas tiesības pamest ārstniecības iestādi. Šāds risinājums nebūs piemērojams visiem gadījumiem, bet palīdzēs atrisināt galējas situācijas, uzsvēra VM pārstāvji.

Biedrības "Latvijas Bērnu Labklājības tīkls" biedre Dace Beināre atzinīgi vērtēja VM atbalsta shēmu, paužot, ka vēl nevar prognozēt, kā tā strādās praksē. Viņasprāt, būtiski pievērsties arī tam, kā nodrošināt to, ka nepilngadīgie pēc palīdzības saņemšanas "neizkrīt" no izglītības procesa.

Latvijas Ārstu biedrības eksperte Ilze Vilka norādīja, ka ārstniecības posms ir tikai daļa no atbalsta sistēmas.

"Ļoti nopietni jāpieiet tieši posmam pirms un pēc ārstniecības," uzsvēra Vilka, šo problēmu definējot kā "ugunsgrēka dzēšanu".

Tāpat Vilka norādīja, ka narkoloģiskās ārstēšanas motivācija pamatā vienmēr ir brīvprātīga, un obligātais mehānisms būs piemērojams galējās situācijās jeb kad bērns "iet bojā". Atkarībā no individuālā gadījuma, speciālistiem jāstrādā ar motivācijas veidošanu dažādās pakāpēs.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra virsārste Karīna Beinerte norādīja, ka pašreiz pietŗūkst agrīni pakalpojumi.

"Šobrīd redzam, ka bērniem, ko ārstējam tagad, varēja palīdzēt, kad viņi bija vēl jaunāki," sacīja Beinerte.

Sēdes dalībnieki vienojās turpmāk ātrāk virzīt VM un LM ieceres apstiprināšanai valdībā, kā arī atsevišķi skatīt bērnu atskurbtuvju izveides jautājumu.