Saeimas komisija rosina daļai valsts pārvaldē nodarbināto aizliegt izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju (2)

Liegumu izbraukt no Latvijas paredzēts noteikt, lai novērstu vai mazinātu Krievijas un Baltkrievijas radīto nacionālās drošības apdraudējumu, kā arī nodrošinātu valsts pārvaldē strādājošo drošību un likumiskās intereses apstākļos, kad Latvijas iespējas aizsargāt savus valstspiederīgos ir ierobežotas.

Aizliegumu izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju paredzēts attiecināt uz personām, kurām izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, kuras ir atbildīgas par kritiskās infrastruktūras drošību, kā arī personām, kuras nodarbinātas Aizsardzības, Iekšlietu un Tieslietu ministrijās, attiecīgo ministriju vai ministru padotībā esošās iestādēs, militārajos objektos, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nodokļu un muitas policijā un Valsts ieņēmumu dienesta muitas amatpersonām.

Tāpat aizliegums attieksies uz personām, kas nodarbinātas diplomātiskajā vai konsulārajā dienestā, kā arī tiesu vai prokuratūras iestādēs.

Iekšlietu ministrijas padotības iestādes ir Valsts policija, Valsts drošības dienests, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Iekšējās drošības birojs, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Nodrošinājuma valsts aģentūra, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs, kā arī Iekšlietu ministrijas poliklīnika.

Tieslietu ministrijas padotības iestādes ir Uzņēmumu reģistrs, Maksātnespējas kontroles dienests, Valsts zemes dienests, Valsts tiesu ekspertīžu birojs, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Patentu valde, Valsts probācijas dienests, Valsts valodas centrs, Tiesu administrācija un Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija.

Savukārt Latvijas kritisko infrastruktūru veido objekti, kuru darbība ir svarīga valsts pastāvēšanai un sabiedrības pamatvajadzību nodrošināšanai. Šādi objekti ir, piemēram, elektroenerģijas, ūdens un dabasgāzes apgādes infrastruktūra, slimnīcas, tilti, lidostas, ostas un dzelzceļa objekti.

"Nav noslēpums, ka Krievija un Baltkrievija arvien pastiprina pret Latviju vērstus izlūkošanas pasākumus un šim mērķim tām noder ikviens Latvijas valstspiederīgais, kurš šķērsojis šo valstu robežu. Par spīti Ārlietu ministrijas un Valsts drošības dienesta skaidrajām rekomendācijām gan valsts, gan savas personīgās drošības interesēs nedoties ne uz Krieviju, ne Baltkrieviju, izceļojošo personu skaits aizvien pieaug," norādījis Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV).

Komisijas priekšsēdētājs uzsvēris, ka pašreizējos apstākļos ceļot uz Krieviju un Baltkrieviju ir ārkārtīgi bīstami, bet liela daļa sabiedrības diemžēl joprojām to neapzinās.

"Šo valstu specdienestu izlūkošanas virsnieki kontaktus ar Latvijas iedzīvotājiem veido savas valsts teritorijā, kur tiem ir labvēlīgāki operatīvie apstākļi. Tāpat tos nekavē Latvijas valsts drošības iestāžu pretizlūkošanas pasākumi un arī Latvijas sabiedroto valstu varas struktūras. Kopumā tas nozīmē, ka iespējas palīdzēt Krievijā un Baltkrievijā grūtībās nonākušajiem Latvijas valstspiederīgajiem mums ir ļoti ierobežotas," paudis Latkovskis.

"Vervējot Latvijas valstspiederīgos, agresorvalsts mērķis ir ne vien iegūt informāciju par valsts iekšpolitiskajiem procesiem, plānotajām ārpolitiskajām aktivitātēm un valsts normālai funkcionēšanai plānotajiem un īstenotajiem drošības pasākumiem, bet arī iesaistīt šīs personas citās kaitīgās darbībās, tostarp pasākumos pret valsts interesēm vai arī atturēt no savu amata pienākumu veikšanas," norādījis Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs.

Izceļošanas aizliegumu paredzēts noteikt arī Krievijas un Baltkrievijas teritoriju šķērsošanai tranzītā. Aizliegums neattieksies uz gadījumiem, kad izbraukšana nepieciešama saistībā ar amata pienākumu veikšanu vai humānu apsvērumu dēļ un persona ir saņēmusi atļauju uz laiku izbraukt no Latvijas.

Likumprojekts paredz, ka izbraukšanas aizlieguma pārkāpšana būs uzskatāma par patstāvīgu pamatu nodarbinātības attiecību izbeigšanai ar attiecīgo personu.