/nginx/o/2025/03/06/16698346t1h402e.jpg)
Saeimas deputāti 6. martā izglītības un zinātnes ministres amatā apstiprināja līdzšinējo Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Daci Melbārdi (JV). Apstiprināts arī līdzšinējais Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks (ZZS). Bet satiksmes ministra amatā apstiprināts līdzšinējais Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka.
1971. gadā dzimusī Melbārde Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un vadības fakultātē ieguvusi maģistra grādu sabiedrības vadībā, savukārt Latvijas Kultūras akadēmijā - kultūras teorijā un vadībā. LU iegūts arī bakalaura grāds vēsturē. Šobrīd Melbārde izstrādā promocijas darbu Latvijas Kultūras akadēmijā.
Melbārde no 2013. līdz 2019. gadam jau strādāja Ministru kabinetā, ieņemot kultūras ministres amatu. Pēc tam viņa tika ievēlēta Eiropas Parlamentā, kur strādāja līdz 2024.gada pavasarim, kad netika pārvēlēta.
Pirms tam, no 2011. līdz 2013. gadam, viņa bija Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore, no 2009. līdz 2011. gadam - Britu padomes pārstāvniecības vadītāja Latvijā, no 2004. līdz 2009. gadam - Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos, bet no 1999. līdz 2004. gadam - Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre.
Jaunībā Melbārde strādājusi arī Latvijas Kara muzejā, Latvijas Policijas akadēmijā un Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centrā.
Melbārdei 2013. gadā piešķirts III šķiras Triju zvaigžņu ordenis un Ministru kabineta Atzinības raksts. Viņa saņēmusi vēl vairākus apbalvojumus.
Kā vēstīts, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), "restartējot" savas valdības darbu, 21.februārī no amata atsauca satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P), izglītības ministri Andu Čakšu (JV) un labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS). Viņi ministru pienākumus beidza pildīt 26.februārī.
Zaļo un zemnieku savienība labklājības ministra amatam nominējusi Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Reini Uzulnieku, "Jaunā vienotība" izglītības un zinātnes ministra amatam pieteica Melbārdi, bet satiksmes ministra amatam "Progresīvie" nolēma virzīt Saeimas deputātu un Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru Ati Švinku.
1986.gadā dzimušais Uzulnieks ieguvis profesionālo bakalaura grādu publiskajās tiesībās un jurista kvalifikāciju Latvijas policijas akadēmijā, savukārt biznesa augstskolā "Turība" viņš ieguvis profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā un uzņēmumu un iestāžu vadītāja kvalifikāciju.
Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka Uzulnieks ieņem arī valdes locekļa amatu biedrībā "Sporto Latvija", kā arī darbojas politiskajā partijā "Latvijas Zemnieku savienība" kā Rīgas nodaļu koordinators.
Kā vēstīts, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), "restartējot" savas valdības darbu, 21. februārī no amata atsauca satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P), izglītības ministri Andu Čakšu (JV) un labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS). Viņi ministru pienākumus beidza pildīt 26.februārī.
Zaļo un zemnieku savienība labklājības ministra amatam nominējusi Uzulnieku, "Jaunā vienotība" izglītības un zinātnes ministra amatam pieteica Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Melbārdi, bet satiksmes ministra amatam "Progresīvie" nolēma virzīt Saeimas deputātu un Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru Ati Švinku.
1973. gadā dzimušais Švinka 2002. gadā Latvijas Universitātē ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinātnē. 20 gadu vecumā Švinka tika iecelts par organizācijas "Junior Achievement Latvija" izpilddirektoru un 90. gadu beigās kopā ar komandu ieviesis ekonomikas mācību priekšmetu skolās, kā arī vadījis vairākus projektus, piemēram, "Ēnu dienu".
Viņš bijis vairāku uzņēmumu vadītājs. Švinkam aizvien pieder daļas vairākos uzņēmumos SIA "Ammolite", SIA "LIC", SIA "Mush" un SIA "LIC GOTUS".
Švinka 2022.gadā kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās kā "Progresīvo" Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta līderis un tila ievēlēts. Viņš ir "Progresīvo" valdes loceklis.
Saeimā viņš darbojas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kā arī Nacionālās drošības komisijā, kas nozīmē, ka viņam ir augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam, lai pildītu arī ministra pienākumus. Švinka līdz šim bija arī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.
Tāpat viņš parlamentā darbojas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijā, bija Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētājs un Sporta apakškomisijas loceklis.
Kā vēstīts, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), "restartējot" savas valdības darbu, 21. februārī no amata atsauca satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P), izglītības ministri Andu Čakšu (JV) un labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS). Viņi ministru pienākumus beidza pildīt 26. februārī.
Zaļo un zemnieku savienība labklājības ministra amatam nominējusi Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Reini Uzulnieku,
"Jaunā vienotība" izglītības un zinātnes ministra amatam pieteica Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Melbārdi, bet satiksmes ministra amatam "Progresīvie" nolēma virzīt Švinku.
Vairāk par ministriem lasi šeit:
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)