Tiek norādīts, ka situācija jau iepriekš bija sarežģīta Ungārijas un Slovākijas prokrieviskās nostājas dēļ, tagad, pēc ASV tuvināšanās Krievijai, pastāv bažas par to, vai ir izlūkošanas datu apmaiņa ar Vašingtonu ir droša. Šīs šaubas pastiprinājās pēc ziņām, ka ASV uz laiku apturējušas izlūkošanas datu nodošanu Ukrainai, lai piespiestu Kijivu sēsties pie sarunu galda ar Maskavu.
Bažas par izlūkošanas datu apmaiņas nākotni aliansē "Politico" pauda bijusī ASV vēstniece NATO Džuliana Smita.
Savukārt bijušais Kanādas izlūkdienesta virsnieks Daniels Stentons sacīja, ka NATO tagad vajag vairāk izlūkošanas datu, bet to saņems mazāk. Viņš atzina, ka zūd vienprātība par to, kas ir kopējais ienaidnieks, un tas nozīmē, ka "sabiedrotie būs mazāk gatavi dalīties ar informāciju".
"Pēc katastrofālās [Ukrainas prezidenta Volodimira] Zelenska un Trampa tikšanās piektdien Baltajā namā, protams, radās daudz jautājumu," sacīja kāda pašreizējā NATO amatpersona.
Cita augsta ranga NATO amatpersona uzsvēra, ka, neraugoties uz "uzticības eroziju ASV politikas pret Ukrainu dēļ", NATO joprojām uzskata, ka Trampam nav nopietnu pretenziju pret aliansi, izņemot finansējuma jautājumus.