/nginx/o/2025/03/06/16698579t1hbaa0.jpg)
Pēdējo gadu laikā gavēšana ar regulāriem pārtraukumiem jeb intermittent fasting (IF) ir izpelnījusies plašu uzmanību. Daudzi to slavē kā efektīvu veidu, lai uzlabotu veselību un kontrolētu svaru, taču vienlaikus ir arī skeptiķi, kas uzsver iespējamos riskus. Bet kas patiesībā notiek ar mūsu ķermeni, kad ilgstoši neuzņemam pilnvērtīgu uzturu? Vai šī metode ir piemērota visiem?
Atšķirībā no tradicionālām diētām, kas koncentrējas uz kaloriju skaitīšanu un uzturvielu sadali, pārtrauktā gavēšana nosaka laika logus, kuros var ēst. Populārākais veids ir 16/8 metode – tas nozīmē, ka 16 stundas diennaktī ķermenis atpūšas no uztura uzņemšanas, bet atlikušajās 8 stundās tiek uzņemta pārtika. Citas populāras pieejas ietver 5/2 metodi (divas dienas nedēļā uzturs tiek ievērojami ierobežots, bet 5 dienas uzturēts normas robežās), alternatīvās dienas gavēšanu un 24 stundu gavēšanas režīmu vienu vai divas reizes nedēļā.
"Apotheka" farmaceite Ivanda Krastiņa uzsver, ka pārtrauktā gavēšana var sniegt zināmus ieguvumus veselībai, taču to svarīgi pielāgot individuālajam veselības stāvoklim.
"Nav viena universāla risinājuma, kas derētu visiem. Kamēr daži jūtas enerģiskāki un zaudē lieko svaru, citiem šāds uztura režīms var radīt izsalkumu, galvassāpes un nogurumu. Ikvienam ir savi iemesli, kāpēc ievērot gavēšanu, attīrīšanos vai atslodzes režīmu, taču ir svarīgi arī konsultēties ar speciālistiem, lai šis process būtu pēc iespējas labvēlīgāks veselībai,"
skaidro farmaceite.
Kā izvēlēties piemērotāko pārtrauktās gavēšanas metodi?
1. Nosaki savu mērķi
2. Izvērtē savu veselību, dienas režīmu un ieradumus
3. Izvēlies piemērotu metodi
4. Sāc pakāpeniski
Ja neesi pieradis pie gavēšanas, sākumā izvēlies maigāku versiju, piemēram, iesākumā nobīdot pirmo ēdienreizi par vienu stundu, un pakāpeniski stundu skaitu palielini.
5. Ieklausies savā ķermenī
Ja jūti pārmērīgu nogurumu, aizkaitināmību vai samazinātu enerģijas līmeni, iespējams, jāizvēlas cita metode ar maigāku pieeju.
Zinātniskie pētījumi liecina, ka
pārtrauktā gavēšana var sniegt vairākus veselības ieguvumus. Kad ķermenis ilgstoši nesaņem uzturvielas ierastā apjomā, tas izmanto uzkrātās enerģijas rezerves – īpaši taukus. Tas var veicināt svara samazināšanu un uzlabot vielmaiņu.
Turklāt tiek novērots, ka gavēšana var samazināt insulīna līmeni asinīs, kas ir svarīgi diabēta pacientu profilaksē. Pētījumi arī norāda, ka pārtrauktā gavēšana var mazināt iekaisumu organismā un pozitīvi ietekmēt smadzeņu darbību.
Tomēr eksperti brīdina, ka ilgtermiņa ietekme joprojām tiek pētīta un ne visi pētījumi ir viennozīmīgi.
"Svarīgi ir pievērst uzmanību tam, kā jūtas pats cilvēks. Ja ir hroniskas kaites vai specifiskas veselības problēmas, jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu,"
uzsver Ivanda Krastiņa.
Pārtrauktā gavēšana piedāvā vairākus ieguvumus.
Papildus svara samazināšanai un insulīna līmeņa stabilizēšanai tā var uzlabot gremošanu un mazināt iekaisumu organismā.
Daudzi cilvēki ziņo par uzlabotu koncentrēšanos un enerģijas pieaugumu.
Taču ir arī negatīvā puse. Ilgstoša neēšana var radīt nogurumu, aizkaitināmību un galvassāpes, īpaši sākotnējā periodā. Dažiem cilvēkiem šīs diētas var izraisīt nekontrolētas ēšanas epizodes, kas var pasliktināt veselības stāvokli.
Lai gan daudziem pārtrauktā gavēšana var būt izdevīga, ir gadījumi, kad šīs uztura izmaiņas var nākt par sliktu organismam.
Cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem, grūtniecēm un tiem, kas intensīvi sporto, būtu jābūt piesardzīgiem, izvēloties šo metodi.
Arī tiem, kas ikdienā izjūt stresu un ir ar noslieci uz emocionālo ēšanu, pārtrauktā gavēšana var radīt papildus sarežģījumus.
Ja vēlies izmēģināt pārtraukto gavēšanu, sāc pakāpeniski. Izvērtē savu organisma reakciju un izvairies no krasām pārmaiņām uzturā. Lai izvairītos no uztura deficīta, Ivanda Krastiņa iesaka ievērot sabalansētu uzturu ar pietiekamu daudzumu olbaltumvielu, veselīgajiem taukiem un ogļhidrātiem.
Lai nodrošinātu labu pašsajūtu un novērstu iespējamo uzturvielu deficītu, uzturu var papildināt ar šādiem uztura bagātinātājiem:
Elektrolīti (magnijs, nātrijs, kālijs) – gavēšanas laikā var tikt izjaukts šķidruma un minerālvielu līdzsvars organismā, kas var izraisīt nogurumu, galvassāpes un muskuļu krampjus. Elektrolītu krājumu papildināšana palīdzēs uzturēt normālu ķermeņa darbību.
B grupas vitamīni – palīdz uzturēt enerģijas līmeni un atbalsta nervu sistēmas darbību, kas ir īpaši svarīgi tiem, kuriem pārtrauktā gavēšana sākumā rada tādas blaknes kā nespēku vai aizkaitināmību.
D vitamīns – daudziem cilvēkiem, īpaši ziemas periodā, ir nepietiekams D vitamīna līmenis. Tas atbalsta imūnsistēmu, kaulu veselību un vispārējo pašsajūtu.
Omega-3 taukskābes – tām ir pretiekaisuma iedarbība, un tās atbalsta sirds un smadzeņu darbību, kas ir svarīgi, ievērojot jebkuru diētu.
Proteīna pulveri – ja ēšanas logā nav iespējams uzņemt pietiekami daudz olbaltumvielu ar pārtiku, proteīna pulveris var palīdzēt nodrošināt nepieciešamo uzturvielu daudzumu muskuļu masas saglabāšanai.
Pārtrauktā gavēšana var būt efektīvs veids, kā uzlabot veselības rādītājus, bet tas nav burvju līdzeklis. Lai no šīs metodes gūtu labumu, nepieciešams to pielāgot savam organismam un dzīvesveidam. Panākumu atslēga ir konsultēšanās ar speciālistiem un individuāla pieeja.
Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)