Savējais starp svešiniekiem - kurjeru stāsti Latvijas reģionos

Trīs “SmartPosti” kurjeri piekrita dalīties savā pieredzē par šo darbu. Runājām ar viņiem ne tikai par mērotajiem kilometriem un piegādāto sūtījumu tūkstošiem, bet arī par attiecībām ar cilvēkiem, kas viņus uzskata par savējiem.

Juris Kozins ir “SmartPosti” kurjers ar vairāk kā četru gadu pieredzi uzņēmumā, kurš visbiežāk sastopams Liepājas centra rajonā. Sarunā ar Juri uzzinājām, ka emocijas un mijiedarbība ar klientiem ir viņa darba lielākā vērtība - dzinulis, kas no rīta liek celties un doties uz darbu, bet vakarā atpūsties ar gandarījuma sajūtu. Darba rezultātus kurjeri savā darbā redz uzreiz - klienta “Paldies”, pozitīvās emocijas un prieks, kad saņemts ilgi gaidītais sūtījums. “Socializēšanās ar klientiem ir darba skaistākā daļa, jo nekad nevar zināt, kādu pārsteigumu darba diena sagādās. Lielākoties tie ir pozitīvi un klienti mūsu darbu novērtē. Tā kā strādājam ilgāku laiku noteiktā teritorijā, daļu klientu satiekam atkārtoti, daļu pat regulāri. Klienti mūs sāk uzskatīt par “savējiem”. Tāpēc katram kārtīgam kurjeram ir daudz emocionālu stāstu no darba ikdienas. Piemēram, pērn pāris dienas pirms Ziemassvētkiem, seniore, kurai palīdzēju uznest smagu sūtījumu uz 4. stāvu, pacienāja ar tikko ceptiem pīrādziņiem,” atceras Juris. Dzīvojot vienā pilsētā, klientu var sanākt satikt citur, piemēram, tirgū vai veikalā. Tad klienti mūs uzskata par paziņām, ar kuriem pārmīt pāris vārdus par to, kas jauns un kā ikdienā klājas. “Neizslēdzu iespēju, ka ar kādu klientu var izveidoties arī draudzība, taču visbiežāk tās ir cilvēcīgas sarunas šeit un tagad par sadzīves lietām. Taču arī tas ir jauki,” uzsver Juris.

Ventspils novadā nu jau 6 gadus strādā “SmartPosti” kurjers Ivars Lībergs. Ivars akcentē, ka viņam ir īpašs prieks satikt klientus, pie kuriem jādodas un sūtījumi jāpiegādā bieži. Šie klienti ar prieku un pozitīvām emocijām sagaida gan sūtījumu, gan kurjeru. “Dažreiz es klientu atpazīstu jau pēc telefona numura vai adreses. Ir adreses, uz kurām varu mierīgi braukt bez navigācijas, zinu piebraukšanas un ceļu kvalitātes nianses, zinu, kuri ir draudzīgie, bet kuri dusmīgie sētas suņi, zinu, kur durvju zvans nestrādā un ir jāklauvē,” stāsta Ivars. Dažreiz kurjera darbā ir arī izaicinājumi - norādītā adrese nav viegli atrodama, piemēram, iela ir, bet tādas ēkas numura nav, piegāde jāveic tādā vietā, kur ceļi ir grūti izbraucami. Ir bijuši gadījumi, kuros Ivars ir spējis nokļūt līdz klientam un piegādāt preci tikai tāpēc, ka pazinis citu klientu, kurš viņam palīdzējis. “Tipiska situācija ārpus pilsētas uz zemes ceļiem, piegādājot sūtījumu - mana mašīna iestiga meža ceļā. Paša spēkiem nespēju tikt galā, bet zināju, ka netālu no manas atrašanās vietas dzīvo cits klients, kuru pazīstu jau labu laiku un zināju, ka viņam ir traktors! Palīdzīgas rokas nebija ilgi jāgaida, klients atbrauca ar traktoru un ātri vien palīdzēja man turpināt dienas maršrutu,” atceras Juris. Tāpat kā Juris, arī Ivars atzinīgi vērtē cilvēcisko kontaktu, kas ikdienā veidojas ar klientiem.

Kaspars Maķevics, kurjers ar 6 gadu pieredzi “SmartPosti” uzņēmumā, piekrīt saviem kolēģiem, ka labas attiecības ar klientiem ir tās, kuras ikdienas darbu padara ievērojami pozitīvāku un patīkamāku. “Līdzīgi kā klienti, kas mani jau atpazīst un uzskata mani par savu paziņu, arī es viņus uzskatu par paziņām. Tas darba dienas atmosfēru padara brīvāku un pozitīvāku,” atzīst Kaspars, kuram darba dienas norit Liepājā. Kurjera darba ikdiena ir ļoti neparedzama - nekad nezinām, kas un kādā noskaņojumā saņems sūtījumu. Tāpēc ikdienas maršrutā ir tik forši ieraudzīt zināmas piegādes adreses, zinot, ka tur noteikti sastapsimies ar smaidu, prieku un pateicību! Tā jau saka, ka mazos reģionos cits citu pazīst. Šim teicienam piekrīt arī Kaspars un atzīst, ka viņam darba dienu uzlabo arī tas, ja ar klientu pakas saņemšanas brīdī var par kaut ko pajokot.

Kurjera darbs nav tikai par sūtījumu nogādāšanu no punkta A uz punktu B – tas ir arī par cilvēcību, uzticību un mazajiem mirkļiem, kas padara ikdienu īpašāku. Reģionos kurjeri nav vienkārši piegādes cilvēki – viņi ir pazīstami un gaidīti viesi, kas bieži kļūst par savējo cilvēku, kuru nereti satiek biežāk par tālumā strādājošiem bērniem vai mazbērniem. Viņu klātbūtne nozīmē ne tikai paciņu pie durvīm, bet arī kādu labu vārdu, smaidu un dažkārt pat palīdzīgu roku. Katru dienu viņi mēro desmitiem vai pat simtiem kilometru, lai cilvēki saņemtu to, ko gaida – un tajā pašā laikā viņi paši saņem ko vērtīgu pretī. Priecīgos skatienus, pateicīgus smaidus un to īpašo sajūtu, ka viņu darbs nav tikai darbs, bet arī kopības sajūta.