Iesūti ziņu!

Valsts pabalsti vecākiem Latvijā – kādi tie ir 2025. gadā?

Raksta foto
Foto: Maria Sbytova/Shutterstock

Lai vecākiem būtu iespēja veltīt laiku bērnu audzināšanai, valsts piedāvā dažādus finansiālus atbalsta mehānismus. Taču bieži vien informācija par tiem ir sadrumstalota, un var rasties jautājumi – kādus pabalstus iespējams saņemt, kādos apmēros un kādi ir nosacījumi to piešķiršanai? Šajā rakstā aplūkosim, kas var saņemt valsts atbalstu, un apkoposim aktuālos pabalstus, kas 2025. gadā pieejami ģimenēm ar bērniem Latvijā.

Ģimenes valsts pabalsts – ikmēneša atbalsts bērnu audzināšanai

Ģimenes valsts pabalsts ir ikmēneša maksājums, ko piešķir vienam no vecākiem par bērnu līdz 16 gadu vecumam (vai līdz 20 gadiem, ja bērns turpina mācības vispārējā vai profesionālajā izglītībā). Tā mērķis ir finansiāli atbalstīt bērnu audzināšanu un segt ar to saistītos ikdienas izdevumus.

Pabalsta apmērs ir atkarīgs no bērnu skaita ģimenē:

  • Par vienu bērnu – 25 eiro mēnesī;
  • Par diviem bērniem – 50 eiro par katru bērnu mēnesī;
  • Par trim bērniem – 75 eiro par katru bērnu mēnesī;
  • Par četriem un vairāk bērniem – 100 eiro par katru bērnu mēnesī.

Svarīgi atcerēties:

ja bērnam ir noteikta invaliditāte, papildus ģimenes valsts pabalstam tiek piešķirta piemaksa 106,72 eiro apmērā mēnesī.

Vecāku pabalsts – atbalsts pirmajos dzīves mēnešos

Vecāku pabalsts tiek piešķirts strādājošiem vecākiem, lai nodrošinātu ienākumu aizvietošanu pēc bērna piedzimšanas. Šis pabalsts tiek piešķirts atkarībā no izvēlētā perioda:

  • 60% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, ja pabalstu izvēlas saņemt līdz bērna 1 gada vecumam;
  • 43,75% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, ja pabalstu izvēlas līdz bērna 1,5 gadu vecumam.

No 2025. gada 1. janvāra stājušās spēkā izmaiņas, kas paredz, ka strādājošie vecāki, kuri bērna kopšanas laikā turpina strādāt un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātie, var saņemt 75% no piešķirtā vecāku pabalsta.

Šīs izmaiņas ir spēkā uz vienu gadu, un to mērķis ir palielināt ienākumus strādājošiem pabalsta saņēmējiem, vienlaikus veicinot iespēju saskaņot ģimenes un darba dzīvi.

Pirms šīm izmaiņām vecāku pabalsta saņēmēji, kuri turpināja strādāt, saņēma vien 50% no piešķirtā pabalsta. Labklājības ministrija līdz 2025. gada 1. septembrim iesniegs valdībā ziņojumu par šī pabalsta saņēmēju skaita dinamiku un sniegs vērtējumu par nepieciešamību saglabāt vecāku pabalsta izmaksu 75% apmērā arī turpmāk.

Bērna kopšanas pabalsts – alternatīva, ja vecāks nav sociāli apdrošināts

Ja vecāks nav veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas vai nav nostrādājis pietiekami ilgu laiku, lai pretendētu uz vecāku pabalstu, viņam par bērnu līdz pusotra gada vecumam pienākas bērna kopšanas pabalsts, kas paliek nemainīgs – 171 eiro mēnesī. Lai gan bija priekšlikumi šo pabalstu palielināt, nepieciešamie līdzekļi valsts budžetā netika rasti, un pabalsta apmērs nav mainīts jau 15 gadus.

2025. gadā ir veiktas izmaiņas bērna kopšanas pabalstu jomā.

No 2025. gada 1. janvāra bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts ir palielināts par 100 eiro, sasniedzot 413,43 eiro mēnesī.

Nodokļu atvieglojumi par apgādājamiem bērniem

Strādājošie vecāki var saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par katru apgādājamo bērnu.

Šobrīd katrs bērns dod iespēju vecākam saņemt nodokļu atvieglojumu 250 eiro apmērā mēnesī, kas nozīmē, ka šī summa netiek aplikta ar ienākuma nodokli.

Lai izmantotu šo atvieglojumu, ir jānorāda apgādājamie savā elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā, kas pieejama Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Atvieglojumu piemēro viens no vecākiem vai aizbildnis, kurš ir norādījis bērnu kā apgādājamo savā nodokļa grāmatiņā.

Ja nodokļa grāmatiņa nav iesniegta darba devējam, neapliekamais minimums un nodokļa atvieglojumi netiek piemēroti.

Šādā gadījumā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, var atgūt pārmaksāto nodokli, piemērojot neizmantoto neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumus par apgādājamiem.

Papildatvaļinājums vecākiem – iespēja pavadīt vairāk laika kopā 

Darba likums paredz, ka vecākiem, kuri audzina mazus bērnus, pienākas ikgadējs apmaksāts papildatvaļinājums:

  • Viena darbadiena – ja aprūpē ir mazāk par trim bērniem līdz 14 gadu vecumam;
  • Trīs darbadienas – ja aprūpē ir trīs vai vairāk bērni līdz 16 gadu vecumam vai ja ģimenē ir bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam.

Par šo papildatvaļinājumu darba devējam ir jāizmaksā darbiniekam vidējā izpeļņa.

Bezmaksas medicīniskie pakalpojumi bērniem

Saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu bērni līdz 18 gadu vecumam ir viena no iedzīvotāju grupām, kas ir atbrīvota no pacienta līdzmaksājuma un var saņemt valsts apmaksātus medicīniskos pakalpojumus. Tas nozīmē, ka

bērniem tiek nodrošināti tie paši pakalpojumi, kurus pieaugušie var saņemt ar pacienta līdzmaksājumu, taču bērniem tie ir bez maksas.

  • Plašāku informāciju par valsts finansētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem var atrast šeit
  • Papildus jāņem vērā, ka noteiktos gadījumos bērniem ir pieejama valsts apmaksāta redzes korekcijai nepieciešamo optikas izstrādājumu izrakstīšana. Sīkāka informācija par šo iespēju atrodama te.
  • Tāpat bērni var saņemt bezmaksas zobārstniecības pakalpojumus. Par zobārstniecības palīdzības iespējām vairāk var uzzināt šeit.

Lai bērns saņemtu valsts apmaksātu medicīnisko aprūpi, nepieciešams ārsta nosūtījums un ārstam jābūt līgumattiecībās ar NVD. Informāciju par ārstniecības iestādēm un speciālistiem, kuri piedāvā valsts finansētus medicīnas pakalpojumus, var atrast NVD sadaļā "Ambulatoro pakalpojumu sniedzēji un gaidīšanas rindas" vai sazinoties ar konkrēto ārstniecības iestādi.

Ja bērnam ir izrakstīts nosūtījums no ārsta, kas sadarbojas ar NVD, vecākiem ieteicams pārliecināties, vai bērns ir reģistrēts valsts apmaksāta pakalpojuma saņemšanai. Šo informāciju var pārbaudīt jau norādītajā NVD sadaļā vai sazinoties ar ārstniecības iestādi.

Pašvaldību atbalsts ģimenēm

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums pašvaldībai deleģē pienākumu sniegt atbalstu saviem iedzīvotājiem, kuriem ir nepietiekami ienākumi.

Pašvaldībām obligāti ir jānodrošina divi pabalsti – garantētā iztikas minimuma (GMI) un mājokļa pabalsts –, kas piešķirami pēc mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas.

Taču Pašvaldību likums vietvarai dod tiesības sniegt arī brīvprātīgās iniciatīvas atbalstu

Papildus valsts nodrošinātajiem pabalstiem, vairākas pašvaldības piedāvā savus atbalsta veidus ģimenēm ar bērniem. Tas var būt, piemēram, pabalsts kancelejas preču iegādei 1. klases izglītojamajiem, dāvana pirmklasniekiem, [sabiedriskā transporta] braukšanas kartes konkrētām personu grupām, pašvaldības pabalsts aizgādņiem u. c. Piemēram, Rīgā un citās lielākajās pilsētās vecāki var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, vienreizējus pabalstus par bērna piedzimšanu un citas finansiālās atbalsta iespējas.

Topošajiem vecākiem ir iespēja izvēlēties, kurā pašvaldībā deklarēties, der izpētīt, kā novadi atbalsta ģimenes pieaugumu. Dažās pašvaldībās jaundzimušo novērtē ar 100 eiro, bet citās pat ar 500 un 720 eiro.

Katras pašvaldības atbalsta programmas var atšķirties, tādēļ ieteicams apmeklēt attiecīgās pašvaldības mājaslapu vai sazināties ar sociālo dienestu, lai iegūtu precīzāku informāciju. Visi atbalsta pasākumi iekļauti pašvaldību saistošajos noteikumos.

Apkopota informācija par atbalsta grozu ģimenēm Latvijas pašvaldībās, tostarp arī par iekļaujošiem pasākumiem ģimenēm, atbalstu krīzes situācijās un bezmaksas psiholoģiskās palīdzības pieejamību konkrētajā pašvaldībā, ir atrodama šeit.

***

Lai pilnvērtīgi izmantotu visus pieejamos atbalsta veidus, ieteicams regulāri sekot līdzi izmaiņām likumdošanā un konsultēties ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru vai attiecīgajām pašvaldības iestādēm. Noteikti izmantojiet šīs iespējas, jo tās var būtiski uzlabot jūsu ģimenes ikdienu!

Raksts tapis sadarbībā ar Aptamil Nutribiotik 2.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu