Zelenskis pateicas Eiropas līderiem par atbalstu

Eiropadomes darba kārtībā ir Eiropas drošības stiprināšanas un aizsardzības izdevumu palielināšanas jautājumi, kā arī Ukrainas atbalsta pasākumi. Šī ir pirmā 27 ES valstu līderu tikšanās kopš Zelenska vizītes Vašingtonā, kur sarunas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu pārauga atklātā strīdā, un kopš ASV lēmuma apturēt militāro palīdzību Ukrainai.

"Mēs esam ļoti pateicīgi, ka neesam vieni. Un tie nav tikai vārdi," žurnālistiem Briselē pirms samita norādīja Ukrainas prezidents. Viņam līdzās atradās Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Antoniu Košta.

"Eiropai šis ir pagrieziena punkts," uzsvēra Leiena, kas ir izstrādājusi plānu, kura mērķis ir mobilizēt 800 miljardus eiro, lai "no jauna apbruņotu Eiropu", saskaroties ar Krievijas draudiem.

"Eiropa saskaras ar skaidriem un aktuāliem draudiem, un tāpēc Eiropai jāspēj sevi aizsargāt," paziņoja Leiena. "Šis ir arī lūzuma brīdis Ukrainai. (..) Mums jāpanāk, lai Ukraina spētu sevi aizsargāt un jātiecas panākt ilgstošu un taisnīgu mieru," viņa piebilda.

Gaidāms, ka ES līderi šodien dos zaļo gaismu EK aizsardzības plāniem, kas paredz apturēt stingros budžeta noteikumus, lai ļautu dalībvalstīm palielināt izdevumus aizsardzībai.

Francijas prezidents Emanuels Makrons samita priekšvakarā uzrunā televīzijā aicināja palielināt aizsardzības izdevumus, lai stātos pretī "jaunam laikmetam". Viņš arī paziņoja, ka apspriedīsies ar Eiropas sabiedrotajiem par ideju izmantot Francijas kodolieročus, lai aizsargātu kontinentu no Krievijas draudiem.

Francija ir vienīgā kodolvalsts Eiropas Savienībā.

"Kurš var ticēt, ka Krievija, kāda tā ir tagad, apstāsies pie Ukrainas? Es gribu ticēt, ka Savienotās Valstis paliks mums līdzās, bet mums jābūt gataviem, ka tā nebūs," brīdināja Makrons.

Vācijas kanclera amata kandidāts Frīdrihs Mercs, kurš pirms samita Briselē apspriedās ar ES vadītājiem, paziņoja, ka ir gatavs vissliktākajam scenārijam, un atbalstīja radikālas reformas, lai palielinātu Vācijas aizsardzības izdevumus.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs tikmēr brīdināja nepieļaut, ka Ukrainai tiek uzspiesta miera vienošanās, un uzsvēra, ka mieram jāgarantē Ukrainas suverenitāte un neatkarība.

Trampa solis sākt sarunas ar Krieviju par mieru Ukrainā, neiesaistot tajās Kijivu un tās Rietumu sabiedrotos, pārsteidza daudzas valstis un licis Eiropai daudz nopietnāk aizdomāties par iespējamību, ka Vašingtona varētu arī atsaukt savu atbalstu Eiropai.

Vienlaikus šis Trampa solis pamudinājis Lielbritāniju aktīvāk iesaistīties Eiropas drošības jautājumu risināšanā. Piecus gadus pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES britu premjers atkal strādā tandēmā ar Francijas prezidentu un cenšas atjaunot tiltu starp Trampu un Zelenski.

Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers nedēļas nogalē sapulcēja vairākus Eiropas līderus uz samitu Londonā, lai apspriestu aizsardzības jautājumus. Sanāksmē, kurā piedalījās arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rite, tika apliecināts atbalsts Ukrainai.

ES amatpersonas gatavojas piektdien informēt Lielbritānijas premjeru par Briseles sarunām.

Francija un Lielbritānija ir ierosinājušas uz vienu mēnesi noslēgt pamieru "gaisā, jūrā un enerģētikas infrastruktūrā" un aicina izveidot "ieinteresēto pušu koalīciju", lai palīdzētu nodrošināt pamieru nākotnē. Turcija šodien lika noprast, ka būtu gatava nepieciešamības gadījumā dislocēt savus karavīrus Ukrainā plašākā miera uzturēšanas misijā.

ES līderi Briselē gatavojas plašāk apspriest, kādas drošības garantijas bloks varētu sniegt miera līgumam. Tās varētu ietvert Eiropas karavīru izvietošanu, ko vairākas valstis atbalsta, bet ko Krievija noraidījusi kā nepieņemu.

Taču, lai gan Zelenskis var sagaidīt spēcīgus atbalsta signālus, maz ticams, ka tikšanās laikā tiks paziņots par jaunu nozīmīgu atbalstu Kijivai.