Saeimas opozīcija iebilst pret tālmācības likvidāciju pamatizglītībā

Saeimas deputāts Mārcis Jencītis (LPV) iebilda šim rosinājumam, jo "tālmācības skolas pilda vakarskolu funkcijas". Jencītis apgalvoja, ka tālmācības iespēja pasargā no varmācības. "Klātienes skola nespēj palīdzēt," teica deputāts.

Jencītis arī norādīja, ka tālmācības skolas palīdz gūt izglītību tiem, kuriem ir veselības problēmas. Deputāts arī iebilda citu deputātu paustajam par izglītības kvalitāti kā iemeslu atteikties no pamatizglītības apguves tālmācībā, norādot, ka slikti rezultāti eksāmenos esot "klātienes skolu" skolēniem.

Saeimas deputāts Jānis Grasbergs (NA) uzsvēra, ka tālmācības iespēja ir atbalsts vecākiem, kuru bērniem ir medicīniskas saslimšanas. Arī Grasbergs apgalvoja, ka tālmācība ir iespēja mazo pilsētu iedzīvotājiem, lai tiktu pārtraukta bērnu izsmiešana, jo skolu nomainīt nevar.

Grasbergs aicināja strādāt pie konkrētu kritēriju noteikšanas, nevis tālmācības iespēju "noslēgt pilnībā".

Deputāte Linda Matisone (AS) sacīja, ka šo likumprojektu neatbalsta, jo sliktas sekmes nevar būtu kritērijs, lai pārtrauktu tālmācības iespēju. Sliktas atzīmes saņemot arī skolēni, kuri klātienē apmeklē mācības.

"Nevajag aizliegt visas tālmācības skolas bērniem," teica Matisone, uzskatot, ka tālmācības iespējas ir risinājums arī ģimenēm, kuras izvēlējušās dzīvot vietās, kur tuvumā nav mācību iestādes.

Opozīcijas deputāts Česlavs Batņa (AS) teica, ka "esam ieberzušies ar šo likumprojektu". Batņa norādīja, ka ir bērni, kuriem tālmācība ir vienīgais risinājums iegūt izglītību veselības problēmu dēļ, un aicināja likumprojektu "atdot atpakaļ Izglītības komisijai".

Deputāts Aleksandrs Kiršteins prognozēja, ka šādas izmaiņas pieņemot, valsti pametīs arī "turīgās ģimenes", kuru bērni bieži vien iegūst izglītību, izmantojot tālmācības iespējas.

Valdības koalīciju pārstāvošā Saeimas deputāte Antoņina Ņenaševa (P) sacīja, ka, strādājot pie grozījumiem, tiks "izsvērtas visas puses", uzklausīti vecāki, pedagogi. Taču grozījumi nepieciešami, lai sakārtotu sistēmu "bērnu labākajās interesēs".

Līga Kļaviņa (ZZS) deputātus aicināja ieceri atbalstīt, lai atbildīgā komisija varētu turpināt darbu un, ņemot vērā dažādus viedokļus, varētu nonākt pie labākā rezultāta, celtu izglītības kvalitāti, kas tālmācības izglītības iestādēs ir zemāka. Par to liecina pārbaudes darbu rezultāti.

Neskatoties uz opozīcijas iebildumiem un noslēdzoties debatēm, Saeimas deputātu vairākums ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas grozījumus Izglītības likumā, kas paredz trīs gadu laikā atteikties no pamatizglītības apguves tālmācībā.

Patlaban tālmācībā var mācīties no 1.klases, taču tālmācības izglītības iestāžu 9.klašu skolēnu zemie rezultāti centralizētajos eksāmenos raisījuši diskusijas par nepieciešamību noteikt, ka šajā mācību formā var mācīties tikai vecākajās klasēs.

Izstrādātais likumprojekts paredz, ka pirmsskolas izglītības un vispārējās pamatizglītības programmas īstenotu tikai klātienē. Tālmācībā varētu iegūt tikai vidējo izglītību. Vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanu tālmācībā regulētu valdības noteiktie nosacījumi.

Parlaments tāpat rosina izslēgt neklātienes izglītības formu. Tie izglītojamie, kuri ir sākuši programmas apguvi, varēs to pabeigt.

Izmantot mācības attālināti, tiešsaistē, tehnoloģijām papildinātas mācības vai pedagogu vadītas mācības varēs, lai organizētu klātienes izglītības procesu. Vienlaikus kombinēto mācību daļa nevarēs pārsniegt 20% no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, izriet no likumprojekta. Tomēr par šo īpatsvaru vēl gaidāmas diskusijas.

Saeimas deputātu priekšlikumu atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kā arī vairāki nozares pārstāvji, tai skaitā Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).

2024.gadā tālmācībā mācījās 11 815 skolēnu, no kuriem 3531 mācījās pamatizglītības pakāpē, liecina IZM apkopotā informācija.

Lielākā daļa no viņiem - 7596 izglītojamo - bija vecumā no 16 līdz 20 gadiem, kas tālmācībā pārsvarā apguva vidējo izglītību. Vēl 1983 audzēkņu bija 11 līdz 15 gadus veci.

Kopš 2021./2022.mācību gada audzēkņu skaits tālmācības programmās ir pieaudzis visos klašu posmos. Straujākais kāpums vērojams 10.-12.klasēs, kur skolēnu skaits palielinājies par aptuveni 3000. Savukārt 7.-9.klašu grupā tas audzis par aptuveni 1000 audzēkņiem.

Trīs gadu laikā valsts budžeta dotācija mācību līdzekļiem un pedagogiem dubultojusies. 2022.gadā tālmācībai no valsts budžeta tika novirzīti 4,8 miljoni eiro, bet 2024.gadā - 11,3 miljoni eiro.

Vienlaikus akreditācijas komisiju ziņojumi liecina, ka patlaban nav pieejama pilnīga informācija par absolventu gaitām no visām tālmācības skolām.

LETA jau rakstīja, ka tālmācības izglītības iestāžu 9.klašu skolēni centralizēto eksāmenu sesijā galvenokārt uzrādījuši zemāku sniegumu nekā valstī vidēji. Lielākās grūtības radījis eksāmens matemātikā, kur sekmīga vērtējuma slieksni tikko pārsniedza 22,16% skolēnu.