ES apstiprina 800 miljardu eiro aizsardzības plānu, reaģējot uz Krievijas draudiem

Līderi no visām 27 ES dalībvalstīm ceturtdien pulcējās uz ārkārtas Eiropadomes sanāksmi Briselē, lai apspriestu Eiropas Komisijas (EK) ierosināto aizsardzības stiprināšanas plānu un palīdzību Ukrainai Krievijas agresijas apstākļos. Sanāksmē piedalījās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Plāna galvenie punkti:

• ES dalībvalstis varēs palielināt budžeta deficītu aizsardzības tēriņiem, neiedarbinot pārmērīga deficīta novēršanas procedūru. Ja aizsardzības izdevumi pieaugs vidēji par 1,5% no IKP, tas nodrošinās papildus 650 miljardus eiro nozarei.
• Izveidots 150 miljardu eiro fonds, kas atbalstīs dalībvalstu investīcijas aizsardzībā un sniegs iespēju iegādāties militāro aprīkojumu, tostarp palīdzībai Ukrainai.
• Dalībvalstīm tiks piedāvāti papildu stimuli aizsardzības izdevumu palielināšanai, izmantojot kohēzijas fondus.
• Paātrināta Uzkrājumu un ieguldījumu savienības izveide, kā arī Eiropas Investīciju bankas resursu izmantošana aizsardzības sektora attīstībai.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka šī sanāksme iezīmē "pagrieziena punktu" Eiropas aizsardzības politikā, jo "Eiropa saskaras ar nepārprotamām briesmām un tai jāspēj sevi aizsargāt".