Norvēģija dubulto atbalstu Ukrainai

Valdības un opozīcijas līderi ceturtdien vienojās palielināt šīgada finansējumu Ukrainai līdz 85 miljardiem norvēģu kronu (7,24 miljardiem eiro). Novembrī pieņemts plāns paredzēja finansējumu 35 miljardu kronu (trīs miljardu eiro) apmērā.

Norvēģija ir kļuvusi par kārtējo Eiropas valsti, kas nolēmusi palielināt savus aizsardzības izdevumus un atbalstu Ukrainai, kopš ASV prezidents Donalds Tramps šonedēļ apturēja militāro palīdzību Kijivai.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ceturtdien atbalstīja plānu bloka aizsardzības stiprināšanai, saskaroties ar Krievijas draudiem un pieaugot bažām par ASV bruņoto spēku iespējamo aiziešanu no Eiropas.

"Norvēģija ir vissliktākajā drošības situācijā kopš Otrā pasaules kara. Šis ir solīds Norvēģijas ieguldījums mierā un stabilitātē Ukrainā un Eiropā," sacīja Stēre.

Norvēģijai ir 198 kilometrus gara sauszemes robeža ar Krieviju. Norvēģija ir NATO dalībvalsts kopš alianses dibināšanas, bet atšķirībā no kaimiņvalstīm Somijas un Zviedrijas tā nav ES locekle.

Norvēģijas politiķi pēdējās dienās ir debatējuši par lielāku atbalstu Ukrainai, ņemot vērā ASV atbalsta Kijivai apturēšanu un faktu, ka Norvēģijas kaimiņvalstis Zviedrija un Dānija līdz šim ziedojušas vairāk līdzekļu Ukrainai.

Opozīcijā esošā Konservatīvā partija atbalstīja finansējuma palielināšanu Ukrainai un paziņoja, ka šogad var tikt apsvērtas tālākas tā palielināšanas.

"Eiropai jādara vairāk. Es esmu apmierināts ar Norvēģijas parlamenta vienbalsīgo atbalstu šim lēmumam," paziņoja Norvēģijas finanšu ministrs un bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Parlamenta galerijā premjera uzrunu klausījās sešu Ukrainas parlamentāriešu delegācija. Viens no viņiem - opozīcijas partijas "Tēvzeme" biedrs Volodimirs Kabačenko - atzinīgi novērtēja Norvēģijas lēmumu un sacīja, ka šīs valsts var izdarīt vairāk, atzīmējot, ka Norvēģija ir vienīgā Eiropas valsts, kas var finansēt palīdzību ar savu naudu no naftas un gāzes ieguves ieņēmumiem, nevis ar parādu.