Siliņa kopīgus militāros iepirkumus ES vērtē pozitīvi

Viņa ceturtdien, 6. martā, piedalījās ārkārtas Eiropadomē Briselē, kurā valstu līderi vienojās veikt apjomīgas investīcijas aizsardzībā un strauji attīstīt militāro industriju.

"Būtiskākais - papildu finansējuma pieejamība, piedāvājot līdz pat 150 miljardiem eiro aizdevumiem aizsardzībai," pauž premjere.

Ārkārtas Eiropadomes darba kārtībā bija Eiropas drošības stiprināšanas un aizsardzības izdevumu palielināšanas jautājumi.

"Kopā ar citiem Eiropas līderiem bijām vienisprātis par strauju militārās industrijas attīstību ES, lai kļūtu neatkarīgāki un nodrošinātu dalībvalstis ar nepieciešamo," uzsver Ministru prezidente, piebilstot, ka svarīgi, ka šie soļi tiek veikti ciešā koordinācijā ar NATO un sabiedrotajiem.

Kā norāda Valsts kancelejā, Ministru prezidente kopā ar Baltijas valstu un Polijas kolēģiem panāca arī to, ka Eiropas līmenī vēlreiz tiek uzsvērta Latvijas ārējās robežas aizsardzība.

Uz šo Eiropadomi bija ieradies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Eiropas līderi tajā vienojās arī par atbalsta palielināšanu Ukrainai. "Turpināsim atbalstu Ukrainai un sniegsim tai nepieciešamās drošības garantijas. Jebkuri miera centieni jāveic kopā ar Ukrainu, respektējot tās suverenitāti," pauž Siliņa.

Eiropadomē piedalās visu 27 ES valstu un valdību vadītāji, Eiropadomes priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja. Tajā tiek pieņemti būtiskākie un aktuālie ES lēmumi, noteikti vispārējie ES darbības politiskie virzieni un prioritātes. Eiropadomē valsti pārstāv tikai valsts vai valdības vadītājs, kuru prombūtnē var aizstāt tikai cits deleģēts Eiropadomes loceklis, proti, citas valsts vai valdības vadītājs.

Jau vēstīts, ka ES dalībvalstis ceturtdien atbalstījušas plānu bloka aizsardzības stiprināšanai, saskaroties ar Krievijas draudiem un pieaugot bažām par ASV iespējamo aiziešanu no kontinenta, pavēstījusi Eiropadomes pārstāve.

27 dalībvalstu līderi saskaņojuši samita gala dokumentu par aizsardzību.

Tajā atbalstīts Eiropas Komisijas piedāvātais plāns, kas paredz akumulēt 800 miljardus eiro bloka pārapbruņošanai, ļaujot dalībvalstīm plašākus tēriņus.