Tramps apsver ASV karavīru izvešanu no Vācijas (15)

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ir izrādījis interesi par šādu soli, uzskatot to par iespēju stiprināt valsts drošību un starptautisko lomu. Tomēr šis priekšlikums ir izraisījis bažas Eiropas Savienībā, jo tas varētu mainīt spēku līdzsvaru reģionā.

ASV prezidents Donalds Tramps acīmredzot apsver Vācijā izvietoto ASV karavīru pārcelšanu uz Ungāriju. Par to ziņo britu laikraksts “Telegraph”. Ziņojumā minēti 35 000 aktīvo ASV karavīru, kurus varētu izvest. Pēc partijas “Die Linke” 2023. gada vasarā izteiktā pieprasījuma kļuva publiski zināms, ka

2022. gadā Vācijā bija izvietoti aptuveni 38 000 ASV karavīru.

ASV nacionālās drošības pārstāvis Braiens Hjūzs reaģēja nedaudz piesardzīgāk, sakot:

“Lai gan nav gaidāms konkrēts paziņojums, ASV bruņotie spēki vienmēr apsver karaspēka izvietošanu visā pasaulē, lai vislabāk novērstu pašreizējos draudus mūsu interesēm.”

Attiecīgi ASV karavīri no Vācijas nākotnē varētu tikt izvietoti Ungārijā.

Jau savas pirmās prezidentūras laikā Tramps pieņēma lēmumu izvest no Vācijas 12 000 karavīru, lai gan tur joprojām atrodas ASV Eiropas spēku komandpunkts, kā arī vairākas lielas karabāzes, tajā skaitā aviobāze Ramšteinā.

Tomēr šo Trampa lēmumu, kas izpelnījās plašu kritiku Kongresā, apturēja prezidents Džo Baidens.

Tramps pieprasa piecus procentus no IKP militārajiem izdevumiem

Viens no iemesliem esot tas, ka Tramps vēlas koncentrēt ASV karaspēku NATO valstīs, kuras ir palielinājušas savus aizsardzības izdevumus un sasniedz noteiktos IKP mērķus. Tā ir daļa no ASV valdības plāniem pārstrukturēt NATO saistības tā, lai priekšroka tiktu dota dalībvalstīm ar lielākiem aizsardzības izdevumiem. Sākotnēji ASV puse aicināja aizsardzībai tērēt 3 vai 3,5 % no IKP, bet vēlāk Tramps runāja par 5%. Tik daudz naudas šim nolūkam neatvēl arī pašas Amerikas Savienotās Valstis.

Vēl viens iemesls, kāpēc Ungārija varētu būt iespējamā mērķa valsts, varētu būt Trampa apbrīna par Ungārijas prezidentu Viktoru Orbānu. Savukārt viņš jau vairākkārt ir uzslavējis Trampu. Orbāns, tāpat kā Tramps, ir arī liels Krievijas prezidenta Vladimira Putina cienītājs un ir vairākkārt iestājies pret sankcijām pret Krieviju Eiropas Savienībā. Ceturtdien Briselē notikušajā īpašajā ES samitā Orbāns uzlika veto visu pārējo dalībvalstu parakstītajam solījumam sniegt Ukrainai lielāku atbalstu. Ungārija vēl nav sniegusi Ukrainai militāru atbalstu.

Tramps ir vairākkārt kritizējis NATO valstis par to, ka tās nespēj izpildīt pašreizējo divu procentu izdevumu mērķi, apgalvojot, ka šī neatbilstība rada netaisnīgu slogu ASV. Vēl ceturtdien viņš norādīja, ka ASV varētu neaizstāvēt NATO sabiedrotos, kas nepilda alianses izdevumu mērķus, kā daļu no visaptverošas alianses pārstrukturēšanas.

Tramps liek apšaubīt paļaušanos uz ASV militāro atbalstu

Tramps žurnālistiem Ovālajā kabinetā sacīja: “Kad es ierados NATO un man bija pirmā tikšanās, es sapratu, ka cilvēki nemaz nemaksā savus rēķinus, un es teicu, ka man vajadzētu pagaidīt līdz otrajai tikšanās reizei. Un es to izdarīju. Un es teicu: “Ja jūs neapmaksāsiet savus rēķinus, mēs nepiedalīsimies. Mēs jūs neaizsargāsim.””

Tomēr nedēļas sākumā nākamā Vācijas Bundestāga koalīcijas partijas CDU/CSU un SPD izpētes sarunās vienojās par ievērojamu aizsardzības izdevumu palielinājumu. Saskaņā ar vienošanos visi militārie izdevumi, kas pārsniedz vienu procentu no IKP, tiks atbrīvoti no “parādu bremzes”. Konkrēta mērķa summa netika minēta. Tomēr nākamais kanclers Frīdrihs Mercs no CDU sacīja, ka viņi ieguldīs “visu, kas būs vajadzīgs”.

Presē tiek lēsts, ka tie varētu būt 400 līdz 500 miljardi eiro īpašā fondā, ko Vācijas bruņoto spēku modernizēšanai papildus jau esošajiem budžeta līdzekļiem varētu tērēt tuvāko 5 gadu laikā.