Pēc februārī notikušajām Bundestāga vēlēšanām konservatīvie (CDU/CSU) un sociāldemokrāti sākotnējās koalīcijas sarunās vienojās šim nolūkam atvēlēt 500 miljardus eiro, vienlaikus atceļot līdzšinējos stingros budžeta deficīta ierobežojumus.
Šīs ieceres īstenošanai Bundestāgā nepieciešams divu trešdaļu vairākums, jo tas prasa izdarīt grozījumus konstitūcijā.
Jaunajā Bundestāga sasaukumā to nodrošināt būs daudz sarežģītāk, tāpēc CDU/CSU nākamā domājamā kanclera Frīdriha Merca vadībā un SPD vienojās panāk plāna apstiprināšanu vēl līdzšinējā sasaukumā. Tam atbalstu pauduši arī līdzšinējā kanclera Olafa Šolca vadītajā koalīcijā esošie zaļie.
Tiek uzskatīts, ka līdz jaunā sasaukuma sanākšanai līdzšinējais Bundestāga sasaukums saglabā savas lēmumu pieņemšanas pilnvaras.
Bundestāga priekšsēdētāja Berbela Basa sasaukusi īpašas sēdes 13. un 18.martā, taču AfD piektdien šo lēmumu apstrīdēja un aicināja Basu līdz pirmdienai tās atcelt, pretējā gadījumā draudot vērsties tiesā.
Paziņojumā presei Virts norādījis, ka Konstitucionālajai tiesai jāpaskaidro, kādus lēmumus vecais Bundestāga sasaukums ir pilnvarots pieņemt starplaikā no vēlēšanām līdz jaunā sasaukuma sanākšanai.
Viņš piebildis, ka AfD prasība satur arī lūgumu pieņemt lēmumu steidzamības kārtībā.
Virta prasību atbalstījuši vēl četri Bundestāga deputāti, kas pārstāv AfD.
Prasītāji arī norādījuši, ka tiekot pārkāptas viņu parlamentāriešu tiesības.