Titula ieguvējs tika noskaidrots sabiedriskā aptaujā, kuru organizē Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība jau četrpadsmito gadu.
Biedrības pārstāvji norāda, ka šī ir pirmā reize, kad par balvas saņēmēju ir izvēlēts vēsturnieks, kam pamata nodarbošanās ir saistīta ar jaunās paaudzes izglītošanu pamatskolā un vidusskolā. Tam ir būtisks pamatojums, jo, lielā mērā arī pateicoties Ķipura vadītās Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības aktīvā darba rezultātā, pērn vidusskolās pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezās vēsture kā atsevišķs mācību priekšmets.
Vēsture un sociālo zinātņu apvienošana vienā priekšmetā tika īstenota, ieviešot jauno izglītības saturu "Skola 2030". Jau itin drīz vēstures skolotāji cēla trauksmi, ka šāds lēmums ir nepārdomāts un pat bīstams Latvijas nacionālajai pašapziņai, identitātei, drošībai. Vēstures skolotāji norādīja, ka vēstures jautājumi spēlē arvien lielāku lomu informatīvajā karā, kurā Latvijai naidīgi spēki sniedz pagātnes notikumu nepatiesas interpretācijas ar mērķi attaisnot politiskas un teritoriālas pretenzijas, noniecinot Latvijas valsts sasniegumus un tiesības pastāvēt. Vēstures zināšanu trūkums sašaurina redzesloku un apgrūtina spēju izprast procesus un to cēloņsakarības, uzsver biedrības pārstāvji.
Aptaujas un balvas "Gada vēsturnieks Latvijā" mērķis ir popularizēt vēsturi un pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas vēsturnieku devumam iepriekšējā gadā.
Laika gaitā šī aptauja ir kļuvusi par tradīciju, kas ļāvusi vienkāršā un efektīvā veidā iepazīstināt plašāku sabiedrību ar spilgtiem vēsturnieka aroda pārstāvjiem un viņu darbu. Līdz šim Gada vēsturnieka godu ieguvuši 11 zinātnieki, vēstures pētnieki.
Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība ir dibināta 2007.gada 8.martā. Biedrības mērķi ir atbalstīt un popularizēt vēstures pētniecību un vēsturnieku interešu pārstāvniecība sabiedrībā.