Noskaties ⟩ Valdības restarts: par darbiem konkrētību premjere vēl tikai sola

Dažas dienas pirms Saeimā gaidāmā balsojuma par jaunajiem ministriem, premjerministre Siliņa visai asi atbildēja uz “de facto” jautājumiem par to, cik ilgu laiku nostrādās valdība pēc restarta. “Svarīgākais mūsu iedzīvotājiem ir nevis virpināt mūsu “cik ilgi koalīcija nostrādās, nenostrādās” un pastāvīgi faktiski šādā veidā arī graujot sabiedrības uzticību tam, ka valdība var nostrādāt, ar šādu retoriku. Mēs strādājām, mēs darām! Es pastāvīgi koordinējos, man, gatavojoties arī šai preses konferencei, pirms slēgtās sēdes bija arī sazvanīšanās ar Eiropadomes vadītāju. Es strādāju gan starptautiskajā līmenī, gan Eiropas līmenī, gan arī šajā iekšpolitiskajā līmenī. Es no savas puses izdarīšu visu. Ja kādam gribēsies gāzt valdību, tad viņi varēs būt atbildīgi par to, ka šādā ģeopolitiskā situācijā viņi to izdara. Un tad viņiem būs jāatbild mūsu vēlētāju un iedzīvotāju priekšā,” uzsitot pa tribīni, pauda Siliņa.

Preses konferencē “de facto” premjerei vaicāja arī par Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) sadarbības partnera, partijas “Latvijai un Ventspilij” (LunV) vadītāja Aivara Lemberga kārtējiem publiskajiem izteikumiem par Siliņu. Piemēram, Lembergs publiski izplatītā video pauda: “Prezidenta kungs un valdības vadītāja! Nu brauciet karot uz Ukrainu, ja jūs tā vēlaties karot. Nu nevelciet mūs Trešajā pasaules karā!”

Divi ZZS Saeimas frakcijas deputāti ir “Latvijai un Ventspilij” biedri, turklāt Gundars Daudze arī aktīvi atbalstīja Lemberga viedokli sociālās tīklošanās vietnē “Facebook”. Gan Siliņa, gan arī vadošie ZZS politiķi par tādiem Lemberga izteikumiem un Daudzes pozīciju runāja visai izvairīgi.

Piemēram, ZZS Saeimas frakcijas vadītājam Harijam Rokpelnim “de facto” vaicāja: ja jau Daudze to publiski atbalsta, vai viņš ir gatavs balsot par ministriem valdībā, kuras vadītāja viņa skatījumā kurinot karu, un cik lielā mērā valdība var paļauties uz Daudzes balsi nākotnē. Rokpelnis apgalvoja, ka par Daudzes balsi viņam bažu neesot, bet par Lemberga izteikumiem norādīja:

“Dažādu cilvēku publiskā retorika šobrīd, kas attiecas uz starptautiskajām attiecībām, absolūti neietekmē Latvijas starptautiskās pozīcijas tik ilgi, kamēr šie viedokļi nav pausti no atbildīgajām amatpersonām.”

Pats Daudze savu nostāju pret premjeri “de facto” komentēt negribēja, taču visu ministru apstiprināšanu un līdz ar to arī valdības restartu viņš tomēr atbalstīja.

Premjere Siliņa ministru apstiprināšanā klāt nebija, jo piedalījās ārkārtas Eiropadomē Briselē. Taču, kā sola politiķes partija, jau nākamnedēļ viņa būšot Saeimā ar ziņojumu par valdības padarīto un turpmākajām iecerēm. Tad arī viņa sīkāk izskaidrošot sava valdības uzrāviena “4x4” prioritātes, piemēram, solījumu līdz gada beigām par 25 procentiem samazināt birokrātiju.

Kas strādās Siliņas iecerētajā birokrātijas mazināšanas grupā, kur puse būšot no privātā sektora joprojām nav skaidrs. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji tur vēl nav pieaicināti, tomēr organizācijas vadība jau ir sākusi apstaigāt Saeimas frakcijas ar savu piedāvājumu valsts tēriņu mazināšanai.

LDDK prezidents Andris Bite pārliecināts, ka dažas lietas ir iespējamas jau salīdzinoši ātri. “Ielikt uzdevumā uz nākošo gadu politisku apņemšanos un uzdevumā ministriem atrast 5 procentu ietaupījumu, neaiztiekot varbūt dažas jomas, kā, teiksim, vecuma pensijas, iemaksas ES budžetā un ārējā parāda apkalpošanas izdevumi. Pārējās ir jāatrod šī iespēja atrast ietaupījumu, tas ir jāuzdod ministriem un viņiem ar savām komandām jāapņemas šo īstenot un izdarīt ātrā tempā. Pēc tam mēs runājam, kas būtu jāsāk darīt kā vidējā termiņa uzdevumi: tas ir tiešām funkciju pārskatīšana, organizāciju vai iestāžu apvienošana, birokrātijas samazināšana. Bet ir jāsaprot – ja to sāk darīt šodien, tas ir īstenojams divu gadu laikā apmēram,” klāsta Bite.

Siliņas plāni līdz galam nav skaidri arī koalīcijas partneriem – arī Zaļo un Zemnieku savienībai, kura gan sola premjeri atbalstīt. To saka ekonomikas ministrs Viktors Valainis, kurš gan uzsver: “Mēs varam atbildēt par to, ko mēs esam apņēmušies darīt un ko mēs darām kā ZZS, ZZS ministri, un mēs esam gatavi līdzdarboties un palīdzēt premjerei sasniegt viņas uzstādītos mērķus. Viņa redz kopējo valdības darbu, mēs esam gatavi līdzdarboties. Dažādi uzstādījumi, kas ir bijuši par piecu procentu pakalpojumu nodošanu privātajiem – mēs esam gatavi līdzdarboties. Bet šie jautājumi ir jāadresē premjeram.”

Premjere iepriekš nosauca trīs jautājumus, par kuriem būtu jāieceļ kāda politiski atbildīga amatpersona – ministra padomnieks vai pat ministra biedrs. Vienā no tiem – birokrātijas mazināšanas jomā – Finanšu ministrijai būtu jāsadarbojas ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), izriet no Siliņas šonedēļ publiski paustā. VARAM vadītāja Inga Bērziņa (JV) intervijā “de facto” gan pauda:

“Man tomēr gribas uzsvērt, ka nav tā, ka šis darbs nenotiek. Tas notiek valdībā. Un vai tur ir noteikta kāda persona nozīmēta vai nav, vai kāda grupa, kā jūs minējāt – tas varbūt nav izšķirošais. Izšķirošais, man liekas, ir svarīgi, lai katrs ministrs, katra ministrija saprot tajā savā sfērā, saprot, kā sadarbojoties kopā starp ministrijām to birokrātiju var mazināt.”

Atsevišķu politisko amatpersonu Siliņa gribēja arī atbildībai par “Rail Baltica” virzību. Jaunais satiksmes ministrs Atis Švinka no “Progresīvajiem” to komentē šādi: ““Rail Baltica” posma Iecava-Lietuvas robeža jāuzsāk nekavējoties – tūlīt šajā gadā, šajā būvniecības sezonā. Tas ir arī mūsu drošības jautājums. Otrs mans uzstādījums ir, ka nevar būt tabu tēmas, ir atklātība. Ja ir kādas smagi risinājumi, tas ir jārunā koalīcijā, jārunā valdībā. Jārunā ir ar finanšu ministru, ar premjeru, un šie risinājumi, it sevišķi “Rail Baltica” jautājumos, ir jārisina kopā.”

Par Švinkas apstiprināšanu nobalsoja tikai 52 koalīcijas deputāti. Nedaudz labāk veicās jaunajai izglītības ministrei Dacei Melbārdei no “Jaunās Vienotības”, kura saņēma 54 deputātu atbalstu. Savukārt par ZZS virzīto labklājības ministru Reini Uzulnieku nobalsoja 72 deputāti – arī no Nacionālās apvienības (NA) un Apvienotā saraksta (AS). Tas visai skaidri norāda, ka kādreizējās AS pretenzijas pret sadarbību ar ZZS ir zudušas.

Turklāt AS līdzpriekšsēdētājs Edvards Smiltēns no tribīnes aicināja Švinku neatbalstīt, jo patiesībā tagad būtu jābalso par jaunu valdību. “Mums ir vajadzīga rīcībspējīga valdība ar plašu mandātu, kas spēj rīkoties. Kādai tai valdībai jābūt – šobrīd jau nu maksimāli plašai, lai ir manevra iespējas Saeimā, lai mēs esam spējīgi pieņemt lēmumus valsts labā, arī tai skaitā nepopulārus un sarežģītus lēmumus, bet tas ir jāspēj izdarīt,” sarunā ar “de facto” uzsver Smiltēns.

“Šodienas Saeimas balsojums, kur simtprocentīgi visa koalīcija nobalsoja par visiem trim ministriem un tai skaitā daļa opozīcijas, norāda, ka koalīcija ir savstarpēji vienota un ir gatava turpināt strādāt,” uz to atbild JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics. JV arī noraida kuluāru minējumus, ka šī valdība varētu nostrādāt tikai līdz pašvaldību vēlēšanām un pēc tam krist, lai veidotu plašāku koalīciju.

Tikmēr no “Progresīvo” līdzpriekšsēdētāja un Saeimas frakcijas vadītāja Andra Šuvajeva teiktā noprotams, ka viņi opozīcijas atbalstu ZZS ministram neuzskata par sagadīšanos: “Nu manuprāt tas ir zīmīgs. Tas, kā es to interpretēju – AS ļoti vēlas būt koalīcijā. Arī saprotu viņus – tagad viņi pusotru gadu ir opozīcijā, bet kandidēja uz Saeimas vēlēšanām un stāstīja, kā atrisinās visas problēmas, kas mums ir valstī. Vēlēšanas tuvojas, un, protams, viņiem ir droši vien diezgan liela identitātes krīze, esot opozīcijā. Un viņi droši vien darīs visu maksimālo, lai ne tikai nogāztu šo valdību, bet arī izveidotu jaunu. Un viņi to darīs no Saeimas tribīnes, viņi to noteikti arī dara atsevišķās sarunās, kas notiek. Bet nu kādas tās sarunas ir bijušas, to es nezinu. Ar “Progresīvajiem” šīs divas frakcijas, AS un NA, nerunā, necenšas veidot jaunu valdību ar mums.” Savukārt NA Šuvajeva ieskatā cerot uz labiem panākumiem pašvaldību vēlēšanās, lai pēc tam varētu argumentēt, ka tai ir lielāks mandāts un lielākas tiesības būt koalīcijā.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šonedēļ vairākkārt pauda, ka premjerei un valdībai būtu jāsavācas un jāstrādā vai arī jādod vieta kādam citam. Tas, vai Rīgas pilī tieši šo trīs ministru nomaiņa un Siliņas izvirzītais “4x4” plāns tiek uztverts kā saņemšanās, ir visai maz ticams, vērtē “de facto”.