Noskaties ⟩ Nekā personīga: Baidena administrācija Baltijas un Ziemeļvalstu vēstniekiem pārmetusi “kara kurināšanu Ukrainā” (7)

Donalda Trampa uzbrukums Volodimiram Zelenskim Ovālajā kabinetā Eiropas kontinentā lika saņemties. Dažu dienu laikā Apvienotās Karalistes premjerministrs Kīrs Stārmers Londonā sarīkoja steidzamu sanāksmi. Tajā piedalījās Ukrainas prezidents, NATO ģenerālsekretārs, Eiropas Komisijas prezidente un Eiropadomes prezidents, kā arī Kanādas, Turcijas un vēl divpadsmit Eiropas valstu vadītāji. Baltijas valstis to skaitā nebija.

Kārlis Bukovskis, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors

“Kāpēc mēs šo tik ļoti pārdzīvojam? Tāpēc, ka vēsturiskās traumas. Tāpēc, ka mums ir aiz muguras tikuši pieņemti lēmumi, kas mūs ir ietekmējuši traģiski un katastrofāli. Un mums absolūti jebkura sanāksme, kas notiek, kurā varētu tikt lemts par mums svarīgiem jautājumiem, par mums potenciāli, un kuros neesam klātesoši, tie mums psiholoģiski izraisa ļoti stingru reakciju. Un tas ir dabiski un tas ir normāli. Un tas ir saprotams”.

Piektdienā - divas dienas pirms Londonas samita, par “ļoti neapmierinātiem baltiešiem” jau raksta britu ziņu portāli. Tie citē kādu anonīmu neuzaicināto valstu diplomātu, kura izteikumi ļoti atgādina Baltijas valstu argumentāciju.

“Russia and our publics will clearly assess this that we are sold out by the US, but also by [the] UK and France," said the source, who spoke on the condition of anonymity”.

“Krievija un mūsu sabiedrība to skaidri novērtēs, ka mūs iztirgo ne tikai Amerikas savienotas valstis, bet arī Apvienotā Karaliste un Francija.”

Kurš sēdēs pie galda, izvēlējās britu puse. Līdz pat svētdienas rītam publiski nebija pieejamas ziņas, kurš īsti uz sanāksmi brauks, Londona līdz pēdējam brīdim nebija izšķīrusies par uzaicināto valstu sarakstu. Tradicionāli šādās nosacīti lielo valstu sanāksmēs Baltijas un Ziemeļvalstis pārstāv Dānija. Bet, kad atklājies, ka uz Londonu tomēr brauc arī Zviedrija, Somija un Norvēģija, Baltijas valstu radās neizpratne, kas notiek.

Evika Siliņa, Ministru prezidente (Jaunā Vienotība)

“Slikti ir tas, ka man tas ir jāskaidro. Man tas nebūtu jāskaidro. Tas ir jāskaidro tai pusei, kas organizēja šo sanāksmi. Tas ir numur viens. Nu nav tā, ka mēs paliekam ārpus informācijas. Viennozīmīgi mēs izskaidrojām, ka tas rada viļņošanos un neizpratni mūsu sabiedrībā un manu prāt viņi šo saprata. Tas ir galvenais, ka viņi šo saprata”.

Airis Rikveilis, Ministru prezidentes padomnieks nacionālās drošības jautājumos

“Nekas nevienam nav dots. Par visu ir jācīnās šajā pasaulē. Un tas, ka mums ir priekšzīmīgi rādītāji aizsardzības finansēšanā vai palīdzībā Ukrainai, tā ir infotmācija, kas ir jāatgādina katru dienu, neatkarīgi no tā, ka kāds to ir dzirdējis un jau izmanto šīs savas zināšanas”.

Ministru prezidentes Evikas Siliņas padomnieks ārlietu jautājumos Ivars Liepnieks un padomnieks nacionālās drošības jautājumos Airis Rikveilis bijuši galvenie komunikācijas uzturētāji starp Rīgu un Londonu. Ko, kam un kādā formā sūta vai saka diplomātikajās aprindās, skaļi neapspriež. Brīdis, kad saprasts, ka mēs neesam uzaicināti, lai gan iekšējā sarakstē Latvijas puse par sanāksmi dokumentus saņēma, bija starp trešdienas un ceturtdienu pēcpusdienu.

Airis Rikveilis, Ministru prezidentes padomnieks nacionālās drošības jautājumos

“Man ari bija mēģinājums sazināties ar savu kolēģi un es zinu, ka to darīja arī citu valstu kolēģi”.

NP: Un kāds rezultāts?

A.R: Nē, nu rezultāts ir tāds, ka viņi... Ka šī visa britu delegācija atradās Vašingtonā tajā konkrētajā brīdī. Tā kā...

NP: Viņi tajā brīdī gulēja?

A.R: Mēs konkrētajā brīdī ar viņiem sazināties nevarējām. Bet tas ir labi saprotams. Gan laika atšķirību dēļ, gan arī tās vizītes noslodze dēļ, ko viņi paši īstenoja. Man būtu bijis izbrīns, ja man būtu izdevies ar viņu sazināties.

Lielbritānijas vēstnieks uz vietas nav atradies, tāpēc komunikācijā iesaistījās pilnvarotais lietvedis - amatpersona, kura aizstāj vēstnieku viņa prombūtnes laikā. Britu vēstniecība Rīgā mums atteicās nosaukt šī darbinieka vārdu. Ne viena no pusēm arī nesaka vai Lielbritānijas vēstniecības darbiniekam bija jāiet taisnoties uz ārlietu ministriju vai nepatika tika nodota rakstveidā. Tas ko atklāj ārlietu ministrija - "Latvijas viedoklis britu pusei tikai nodots dažādos līmeņos, gan ministres, gan valsts sekretāra vietnieka, gan premjeres un prezidenta ārlietu padomnieku līmeņos. Tāpat rīkojās arī Lietuva un Igaunija.".

Baiba Braže, Ārlietu ministre (Jaunā Vienotība)

“Ziniet, diplomātiskās aktivitātes visas mēs neatklāsim, jo tas ir tomēr tādā diskrētā veidā... Notika kopīga baltiešu sadarbība uzrunājot britu iestādes. Pie tam dažādas iestādes. Gan Rīgā, gan Tallinā, gan Vilņā. Gan arī tiešās komunikācijas metodes politiskajām amatpersonām”.

NP: Ko tas nozīmē?

B.B: Šobrīd mēs arī sazināmies tiešā komunikācijā. Gan ar britu ministriem, gan ar citiem.

NP: Nu tad visos līmeņos ir saprasts, ka tā bijusi kļūda?

B.B: Šobrīd tas ir tas, kas no britu premjera ir izskanējis. Viņam (.....) arī tas jautājums parlamentā tika uzdots. Viņš ir to apliecinājis. nu, ko tad mēs neprasām viņam rakstisku atvainošanos. Viņš pateica, ka tas nav Bijis īsti korekti un ka tas nākamreiz vairs tā nebūs. Vai premjerministra kungs var piekrist manām bažām un skumjām par to, ka palielinās mēģinājums padarīt par pieņemamu Krievijas īstenoto Ukrainas teritoriju okupāciju? Un to, ka Baltijas valstis šobrīd jūtas vēl apdraudētāk. Es apsveicu, ka veicāt telefona zvanu nedēļas nogalē. Bet vai jūs varat garantēt, ka nākotnē turpmākajās diskusijās par Eiropas drošību Baltijas valstis būs pie galda? Es runāju ar viņiem vakar no rīta. Un es viņiem apsolīju, ka mums jāpārskata konfigurācija, lai Baltijas valstis būtu pienācīgi pārstāvētas. Jo viņām drauds ir ļoti ļoti skaidrs un ļoti ļoti tuvs.

Britu premjers ar baltiešiem sazinājās video zvanā. Stārmers sarunu sāka ar atvainošanos, solot, ka šāda situācija vairs neatkārtosies - tā sarunas toni raksturoja Lietuvas prezidenta padomniece.

Gints Jegermanis, Atvaļināts vēstnieks, vieslektors LU un RJA

“Es domāju, ka mēs strādājam pietiekami aktīvi. Mums šajā gadījumā pašiem sev pelnus uz galvas kaisīt nav iemesla. Es domāju, ka mēs izdarām vairāk nekā mūsu sabiedrība nojauš.

Nu tad sabiedrībai varbūt netiek izstāstīts, ko mēs aizkulisēs darām un kas ir tas, ko mēs spējam sarunāt ar cilvēkiem, ja pat mēs neesam pie viena galda. Es pieņemu, ka vienai daļai politiķu šobrīd... Sabiedrība ir apmulsuši, bet arī politiķi ir apmulsuši. Un tāpēc ne vienmēr viņi pietiekami ātri spēj... vārds adekvāti iespējam nav pareizais, bet sabiedrībai saprotamā veidā to izstāstīt. Jā, tam droši vien var piekrist.

NP: Apmulsis līderis nerada drošības sajūtu, vai ne?

G.J: Bet apstākļi ir ārkārtīgi neparasti. Spēt noreaģēt uz tiem lēmumiem, ko mēs ieraugām ASV šobrīd... Nevienā Eiropas valstī, arī Londonā nav gatavas atbildes. Visiem kopā tā ir jāmeklē. Un tas nebūs vienkāršs ceļš.

Kārlis Bukovskis, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors

“Cilvēkiem panikas sajūta ir klātesoša. Un panika bieži vien ir iracionāla. Bet ir arī gadījumi, kad viņa ir racionāla. Un atkal. Tā mūsu vēsturiskā pieredze padara viņu daudz dzīvāku un acīmredzamāku. Nekā tas būtu jebkurā citā situācijā. Tāpēc - labāka spēcīgāka komunikācija. Par to, kas ir tie lēmumi, kas ir pieņemti. Un kas ir bijusi tikai runāšana un tikai paziņojumi, kas ir aizgājuši virsrakstos, bet ne reālos darbos. Tas ir fundamentāli svarīgi. (....) Šobrīd mums ir ļoti daudz lietas, kas sakrīt vienlaicīgi un Trampa administrācija ar ļoti daudzām pretrunīgām lietām ja var tā izteiktie - dzen cauri savus solījumus un savu politiku pirmajās 100 dienās, tāpēc arī tā informācijas masa un tas neticēšanas aspekts pieaug eksponenciāli”.

Diplomātiskajās aprindās klejo nostāsti par kādu atgadījumu Baltajā namā pagājušā gada oktobrī. Tas noticis vēl iepriekšējā prezidenta Baidena laikā. Viņa administrācijas cilvēki bija uzaicinājuši Baltijas un Ziemeļvalstu vēstniekus. Sarunas tonis vēlāk raksturots īsi - šīs valstis ļoti augstos toņos apvainotas kara kurināšanā un spiediena izdarīšanā uz ASV.