Ekonomisti prognozē, kā šogad attīstīsies inflācijas pieaugums

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane aģentūrai LETA pauž, ka februārī inflācija Latvijā bija 3,7%, un tās īslaicīgu pieaugumu ietekmēja enerģijas cenu kāpums, kas, gluži kā "viena mēneša ziema" Latvijā, jau ar martu sola atkāpties. Noturīgāks varētu būt pieredzētais pārtikas cenu pieaugums.

Opmane skaidro, ka februārī ievērojami augstāka bija "Nordpool" elektrības cena, Latvijai tā pieauga par vairāk nekā 60%. Šī elektrības sadārdzināšanās sakrita ar laiku, kad notika elektroenerģijas sistēmas sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu, tomēr sinhronizācija nebija starp februāra elektrības cenu sadārdzināšanos noteicošiem faktoriem.

Daļa no elektrības cenu pieauguma iemesliem (lielāks patēriņš aukstāku laikapstākļu ietekmē, mazāks saražotais vēja enerģijas apjoms) ir pārejoši, un jau marta sākumā tendences būtiski mainījušās un "Nordpool" cena nokritusies vēl zem janvāra līmeņa. Arī globālā dabasgāzes cena, kas ietekmē elektrības ražošanas izmaksas, marta sākumā ir būtiski sarukusi. Savukārt samazinātas elektrības importa jaudas "EstLink-2" remontdarbu dēļ gan saglabāsies vēl līdz gada otrajai pusei.

Opmane uzsver, ka lielāka neskaidrība ir par pārtikas produktu cenu attīstības tendencēm. Zemākas enerģijas cenas mazina papildu faktoru ietekmi, kas sadārdzina pārtikas ražošanas, pārstrādes un transportēšanas izmaksas. Tomēr gan globālā pieprasījuma izmaiņas, gan ilgtermiņā lauksaimniecības produktu ražošanu ietekmējošas klimata pārmaiņas un lauksaimniecībā nodarbināto atalgojuma pieaugums ietekmē pārtikas produktu cenu kāpumu. Īstermiņā pārtikas cenas gan vairāk ir atkarīgas no dažādiem akciju periodiem un ražotāju un tirgotāju lēmumiem par cenu noteikšanas mehānismu izvēli.

Kā skaidro ekonomiste, jāņem vērā, ka Latvijas inflāciju būtiski ietekmē tas, kas ar globālo resursu cenām notiek pasaulē. Kopumā februārī globālās naftas un gāzes cenas turējās "pieklājīgos" līmeņos, bet marta sākumā tās ir krietni samazinājušās, apstiprinot domu, ka jau martā varēs redzēt zemāku cenu pieaugumu, bet enerģijas produktiem, iespējams, pat samazinājumu.

"SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA pauž, ka februārī Latvijas patēriņa cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 0,8%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa pieaugumu bija pārtikai, maksai par mājokli, transportu un alkoholam, kā arī atpūtai un kultūrai. Rezultātā gada inflācija pakāpās līdz 3,7%.

Viņš norāda, ka inflācijas paātrināšanās gada sākumā atbilda prognozēm, taču tik spēcīgs uzrāviens februārī ir negaidīts. Turpmākajos mēnešos inflācija palēnināsies un gada inflācija paslīdēs nedaudz zem 3%. Gada otrajā pusē inflācija varētu atkal paātrināties un pārkāpt 3% atzīmi.

Kā pauž Gašpuitis, inflācijas uzņemtā inerce norāda, ka arī gada vidējās inflācijas prognozes nāksies paaugstināt tuvāk 3%. Šobrīd inflāciju spēcīgi virza pārtikas cenu kāpums, tomēr šī nav izteikti Latvijas vai Baltijas, bet globāla parādība, kas varētu turpināties, uzturot spriedzi sabiedrībā.

Dažādās pārtikas izejvielu grupās cenu dinamika atšķiras, tomēr tuvākajā laikā izteiktākais kāpums varētu sekot piena un piena produktiem, augu eļļām, cukuram, kakao. Gašpuitis pauž, ka FAO pārtikas cenu indekss februārī palielinājās par diviem punktiem līdz 127,1, ko noteica cukura, piena produktu un augu eļļas cenu kāpums.

Savukārt atšķirīgas tendences varētu turpināties enerģijas cenās. Ja naftas cenas tuvākajos mēnešos varētu slīdēt uz leju, gāzes cenas varētu turpināt virzību uz augšu.

Kā skaidro "SEB banka" ekonomists, spēcīga cenu pieauguma tendence saglabāsies pakalpojumos. Lielāko nenoteiktību par šo tendenču perspektīvām veido spēku uzņemošie tarifu kari, kuri var izjaukt starptautisko preču plūsmas, vietām radot preču iztrūkumu, vietām pārpalikumu.

"Šobrīd neatbildams jautājums ir arī par to, kā tirdzniecību karu izplešanās ietekmēs ekonomisko izaugsmi pasaulē un reģionā. Potenciālās izmaiņas var īstenoties strauji, kam sekos arī atbilstošas cenu korekcijas," norāda Gašpuitis.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norāda, ka "luksusa mūsu dzīvē kļūst arvien vairāk" - ir pārtikas preces, kuras vēl pirms dažiem gadiem bija pieejamas plašam pircēju lokam, bet tagad tās kļūst par luksusa vai vismaz diezgan dārgiem produktiem.

Viņš skaidro, ka ļoti krasi ir sadārdzinājusies kafija - februārī tās biržas līknes sasniedza visu laiku augstāko punktu. Par trešdaļu no visu laiku rekorda pērnā gada 18.decembrī ir atkāpusies kakao cena, bet šī notikuma atbalss lēnā virzība caur ražošanas un loģistikas procesiem nozīmē, ka šokolādes dārdzība veikalos visdrīzāk turpinās augt. Jau ilgāku laiku pazeminās olīveļļas vairumcena, un šī notikuma atbalsis veikalu plauktos jau ir manāmas. Strautiņš norāda, ka šo produktu sadārdzinājuma pamatcēlonis ar lielu varbūtību ir klimata pārmaiņas. Sākumā cieš jūtīgās kultūras, kurām vajadzīgi specifiski augšanas apstākļi. "Tad, kad klimata pārmaiņu ietekme sasniegs to pārtikas produktu tirgus, kas nodrošina uztura pamatu, tad ironija kļūs vēl daudz skumjāka," pauž ekonomists.

Šobrīd strauji aug piena produktu cenas, ko Strautiņš skaidro ar to, ka vidējās svaigpiena iepirkuma cenas ir augušas no 39 centiem pērn augustā līdz 48 centiem decembrī un varbūt vēl vairāk kopš tā brīža. "Tās savukārt stimulē laimes laiki sviesta eksportētājiem," norāda ekonomists.

Viņš skaidro, ka atšķirībā no kafijas un kakao sadārdzinājuma, kas atņem naudu visiem Latvijas iedzīvotājiem, piena gadījumā ir ieguvēji un ir zaudētāji. Krasas cenu svārstības ir izejvielu tirgos normāla parādība un ar to jāsamierinās. Patēriņam domāto piena produktu cenas samazinājās 2023.gadā, kad kritās to ražošanas izmaksas. 2024.gada februārī piens, siers un olas bija par 7% lētāki nekā gadu iepriekš, bet šogad - par 14% dārgāki. Pārtikas izejvielu tirgi kopš 2023.gada kopumā ir diezgan stabili. Atsevišķu preču cenu kāpumu līdzsvaro ļoti mērenās graudu cenas, tāpēc vismaz maizei tuvākajā laikā nevajadzētu nozīmīgi sadārdzināties.

Kā norāda "Luminor Bank" ekonomists, diezgan augsto inflāciju februārī noteica arī mājokļa izmaksu deflācijas beigas. Pērn februārī tās, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi gadu iepriekš, samazinājās par 8,3%, šogad februārī auga par 1,5%, bet vēl janvārī bija izmaksu kritums par 0,4%. Joprojām lētāki nekā pirms gada ir siltums, gāze un malka. Strautiņš skaidro, ka dažādu ar mājokli saistītu pakalpojumu un īres sadārdzināšanās, ir likumsakarīga, jo to galvenokārt nosaka algu kāpums, un tas turpināsies. Mājokļu uzturēšanas izmaksas februārī ietekmēja arī neveiksmīgas sakritības - laika apstākļu un jūras kabeļu bojājumu dēļ par 11,8% dārgāka nekā pirms gada bija elektrība.

Salīdzinājumā ar janvāri cenas auga par 0,8%, un tas ir straujš kāpums februārim. Arī šajā laika nogrieznī galvenais dārdzības veicinātājs bija pārtika, otrajā un trešajā vietā - mājokļu uzturēšana un transports, norāda ekonomists.

Strautiņš pauž, ka pārtikas cenas visdrīzāk vēl turpinās kāpt, mājokļu izmaksas martā mierinās elektrības cenu kritums, bet transporta izmaksas - degvielas palētinājums, pateicoties naftas cenu kritumam un eiro kursa kāpumam.

"Šī gada vidējās inflācijas prognoze diemžēl pasliktinās, to ietekmē arī daudz lielāka pakalpojumu cenu mēneša inflācija (+0,7%) nekā ir tipiski februārī (+0,2%). Ir sagaidāms ka caurmērā šajā gadā cenas augs apmēram par 3%," norāda Strautiņš.

"Swedbank" ekonomists Oskars Nils Mālnieks aģentūrai LETA norāda, ka, ieskrienoties jaunajam gadam, inflācijas tempi arī uzņēmuši apgriezienus, taču bažīties vēl pāragri - daļa no inflācijas kāpuma bija gaidīta un nākamajos mēnešos inflācijas jonis visdrīzāk mitēsies.

Būtiskākā ietekme uz mēneša inflāciju bija pārtikai (0,9%), sadārdzinoties svaigiem dārzeņiem un kafijai. Pieauga arī ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenas (1,1%), no kā lielākā ietekme bija elektroenerģijai. Vienlaikus, turpinoties ziemas sezonas izpārdošanām, saruka apģērbu un apavu cenas (-1,0%).

Mālnieks skaidro, ka viens no vaininiekiem, augstākai kā prognozēts inflācijai, bija enerģijas cenu pieaugums. Elektrība "NordPool" biržā vidēji maksāja par 65% vairāk nekā janvārī. Šeit svarīga loma bija augstajai dabasgāzes cenai un nepieciešamībai to izmantot elektrības ražošanā. Nozīmīgi arī bija salīdzinoši vēsāki laikapstākļi kombinācijā ar dažādiem elektrības importa jaudu ierobežojumiem. Kā labo ziņu ekonomists norāda, ka gan elektrības, gan gāzes cenas biržā ir pārtraukušas augšupeju, un kopš februāra vidū sasniegtā maksimuma ir krietni atkāpušās. Nākotnes darījumu cenas gāzei norāda, ka tirgi iecenojuši cenas saglabāšanos esošajā līmenī atlikušo gadu.

Viņš norāda, ka enerģijas cenas tomēr ir ļoti svārstīgas un lielā mērā atkarīgas no pasaulē notiekošā. Daudz ciešāk ar iekšzemes procesiem - vietējiem uzņēmējiem un ekonomisko situāciju - saistīta ir pakalpojumu inflācija. Tā, neskaitot janvāri un februāri pērn, kopš 2022.gada sākuma noturējusies virs 5% atzīmes, šī gada februārī jau sasniedzot 6%. Viena no lielākajām komponentēm, kas veido pakalpojumu cenas ir darba samaksa. Attiecīgi augošas algas, arīdzan nozīmē augošas pakalpojumu cenas. "Pērnā gada pašvakais ekonomikas sniegums nozīmē, ka algu pieauguma tempiem vajadzētu turpināt bremzēties, kā to varēja novērot pērnā gada izskaņā. Tas palīdzēs mazināt spiedienu uz pakalpojumu cenām," skaidro Mālnieks.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Centrālā banka (ECB) samazināja savas bāzes procentu likmes, atbilstoši gaidām. Vienlaikus nedaudz tika paaugstināta šī gada inflācijas prognoze eirozonai, galvenokārt augstāku energoresursu cenu dēļ. Tomēr vidējā termiņā ECB saskata inflācijas virzību uz kāroto 2% atzīmi. "Swedbank" prognozē, ka noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme, kurai cieši seko "Euribor", samazināsies līdz 1,75% gada beigās.

"Kaut gan dzīvojam augstas neskaidrības laikos, mūsu analīze liecina, ka cenu kāpuma tempam tuvākajos mēnešos vajadzētu rimties. Prognozējam, ka šogad cenu kāpums varētu būt augstāks nekā iepriekš prognozētie 2,6%," pauž Mālnieks.

Jau ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2024.gada februāri - palielinājās par 3,7%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieaudzis par 1,7%.