Asociācija: Pārējām Baltijas valstīm arī jāpiemēro aizliegums piedāvāt tūrismu uz Krieviju un Baltkrieviju

Viņš uzsvēra, ka asociācija vairākus gadus ir vērsusi uzmanību, ka ceļošana un ceļojumu organizēšana uz Krieviju un Baltkrieviju nav pieņemama ne drošības, ne ētikas dēļ. Vienlaikus asociācija vairākkārt saviem biedriem ir atgādinājusi, ka jebkāda veida ceļojumu organizēšana uz šīm divām valstīm neatbilst asociācijas ētikas standartiem, tādēļ starp asociācijas biedriem šādu uzņēmumu nav.

Vienlaikus Lingebērziņš norādīja, ka diemžēl šādi ceļojumi tiek organizēti, tomēr attiecīgie operatori nav asociācijas biedri, tādēļ asociācija nevar uzskaitīt konkrētus uzņēmumus, kas tos piedāvā.

Asociācijā skaidro, ka tikai grozījumi Tūrisma likumā nav pareizais veids, kā samazināt Latvijas iedzīvotāju interesi par ceļojumiem uz Krieviju un Baltkrieviju, tādēļ asociācija atzinīgi novērtē priekšlikumu, kas paredz aizliegt arī regulārās satiksmes nodrošināšanu uz šīm valstīm.

Tādējādi asociācija neatbalstīs situāciju, kad ar likuma grozījumiem tiktu regulēta tikai viena konkrēta nozare, saglabājot iespējas ceļot ar regulārajiem autobusu reisiem, kas joprojām ir pieejami, uzsvēra asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Vienlaikus viņš minēja, ka problēmas risinājums pēc būtības būs patiesi efektīvs tikai tad, ja līdzīgi rīkosies arī Latvijas kaimiņvalstis un šādus ceļojumus un regulāros pasažieru pārvadājumus nebūtu iespējams veikt arī no Igaunijas un Lietuvas.

Tāpat "Tez Tour" vadītājs Latvijā Rolands Birģelis aģentūrai LETA norādīja, ka "Tez Tour" nekad nav piedāvājis sniegt tūrisma pakalpojumus uz Krieviju vai Baltkrieviju, tādējādi potenciālie Tūrisma likuma grozījumi uzņēmumu neietekmēs. Vienlaikus viņš piebilda, ka Latvijas ministrijas regulāri izplata brīdinājumus par ceļošanu uz Krieviju un Baltkrieviju, tādēļ kompānija uzskata, ka gan operatoriem, gan klientiem būtu būtiski jāizvērtē aktuālie ceļošanas riski.

LETA jau ziņoja, ka šogad 27.februārī Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Tūrisma likumā, kas paredz aizliegumu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt un sniegt tūrisma pakalpojumus Krievijā un Baltkrievijā.

Likumprojekts attieksies uz visiem Latvijā reģistrētajiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Minēto tūrisma pakalpojumu sniegšanas aizliegums Krievijā un Baltkrievijā tiktu īstenots kā daļa no jau noteiktajām starptautiskajām sankcijām pret šīm valstīm un novērstu politiskās un ekonomiskās attiecības, kas varētu veicināt agresiju vai cilvēktiesību pārkāpumus, iepriekš skaidroja "Jaunās vienotības" frakcija.

Vienlaikus Saeimai ir nodots izskatīšanai komisijās opozīcijā esošās Nacionālās apvienības lēmumprojekts, kas paredz uzdot Ministru kabinetam (MK) veikt nepieciešamos pasākumus, lai pilnībā aizliegtu sabiedriskos pasažieru pārvadājumus uz un no Krievijas un Baltkrievijas, tostarp sabiedrisko pasažieru pārvadājumu organizēšanas tranzītam.

Iepriekš Saeimas komisijas sēdē ALTA pārstāve Kitija Tigule norādīja, ka patlaban uz Krieviju neviens operators tūrisma braucienus nepiedāvā, bet uz Baltkrieviju tādus piedāvā trīs līdz četri operatori.

Savukārt Valsts drošības dienesta ziņojumā par 2024.gadu ir norādīts, ka neraugoties uz Valsts drošības dienesta un Ārlietu ministrijas atkārtotiem aicinājumiem uz Krieviju neceļot, 2024.gadā ceļotāju skaits salīdzinājumā ar 2023.gadu ir dubultojies - ik mēnesi uz Krieviju ceļoja vidēji gandrīz 2000 Latvijas iedzīvotāju. Savukārt uz Baltkrieviju ik mēnesi tie bija ap 5000 cilvēku, ko veicināja bezvīzu režīms.