IZM rosina aizliegt izglītības ieguvi Krievijas un Baltkrievijas izglītības iestādēs

Šāds regulējums piedāvāts kā alternatīva Nacionālās apvienības (NA) deputātu likumprojektam par grozījumiem Izglītības likumā, kas paredzētu Latvijā neatzīt izglītības dokumentu, kas iegūts Krievijā pēc 2022.gada 24.februāra. Deputāti norāda, ka tas varētu

mazināt jauniešu interesi iesaistīties dažādās Krievijas ietekmes izvēršanas aktivitātēs un mazinātu riskus nacionālajai drošībai, ka šādas personas ar Krievijā iegūto izglītības dokumentu varētu sākt darbu Latvijā, lai īstenotu Krievijas ietekmes aktivitātes.

Daugavietis norādīja, ka NA deputātu piedāvātais likumprojekts rada dažādus riskus, tostarp satversmības riskus, kā arī riskus, kas attiecas uz dažādām starptautiskām vienošanām, tāpēc IZM piedāvā šādu alternatīvu.

IZM Juridiskā un nekustamo īpašumu departamenta direktors Raimonds Kārkliņš norādīja, ka šī ministrijas piedāvātā alternatīva ir vairāk kontrolējama, samērīga attiecībā pret to, kādu pienākumu šie likumprojekta grozījumi uzliktu privātpersonām. Viņš atzīmēja, ka IZM piedāvājums attiektos uz visām izglītības pakāpēm - gan uz vispārējo izglītību, gan augstāko, gan profesionālo izglītību, kā arī tam nebūtu atpakaļejošs datums.

Deputāts Česlavs Batņa (AS) atzīmēja, ka, ņemot vērā radītos drošības riskus, viņš atbalsta dokumentu neatzīšanu, kas iegūti pēc 2022.gada 1.septembra.

Komisijas priekšsēdētājas biedre Līga Kļaviņa (JV) atzīmēja, ka Eiropas reģiona konvencija par kvalifikāciju atzīšanu liedz ierobežot izglītojamos pēc nacionālās piederības. Savukārt izstāšanās no konvencijas apgrūtinātu arī Latvijas izglītības diplomu atzīšanu citās valstīs. Līdztekus ar šādu regulējumu tiktu aizskartas tiesības uz izglītību un privātās dzīves neaizskaramību.

Akadēmiskās informācijas centra vadītāja Baiba Ramiņa sēdē norādīja, ka jau netiek atzīti Krimas, «Luhanskas tautas republikas» un «Doņeckas tautas republikas» diplomi.

Viņa vērsa uzmanību uz Lisabonas konvenciju par to kvalifikāciju atzīšanu Eiropas reģionā, kuras attiecas uz augstāko izglītību. Tajā ir pants par nediskrimināciju, kas jāievēro visām valstīm, un tā neievērošana draudot tikai ar tiesvedībām.

Ramiņa norādīja, ka 2024.gada statistiska liecina, ka no Krievijas izskatīti 229 izglītību apliecinoši dokumenti. No tiem 113 jeb 49% bija par augstāko izglītību, 88 jeb gandrīz 40% bija par vispārējo izglītību - par pamatizglītību bijuši desmit dokumenti, vispārējo vidējo izglītību - 44, profesionālo vidējo izglītību -13, daļēji apgūtu izglītību - divi, daļēji apgūtu pamatizglītību - 19.

«Kā mēs iedomājamies šo daļu jauniešu neatzīt un liegt viņiem tālāku izglītību?»

sacīja Ramiņa, piebilstot, ka šie cilvēki ir Latvijā un šāda ierobežošana ir pretēja konvencijai.

Batņa atzīmēja, ka pašlaik tiek runāts par valsts drošību un šie argumenti skatāmi duāli. Viņš norādīja, ka ģimenēm, kas Latvijā ieradušās pēc kara, bēguši no politiskās situācijas Krievijā, Baltkrievijā, ir jāļauj mācīties, bet izglītību nedrīkst atzīt tiem, kas apzināti turpina tur mācīties.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone pauda, ka birojs neatbalsta NA likumprojektu, jo nevarot secināt, ka ar šādu aizliegumu var sasniegt drošības mērķi, par ko tiek runāts. Vilsone piebilda, ka jābūt izvērstākām normām, kas nodrošinātu drošību. Līdztekus viņa atzīmēja, ka šis regulējums rada risku par Satversmē noteikto tiesību uz nodarbinātību, izglītību, jaunrades brīvību aizskaršanu.

«Regulējums ir gan nesamērīgs, gan neizvērsts, gan nepamatots,»

sacīja biroja pārstāve, aicinot likumprojektu NA piedāvātajā redakcijā nevirzīt.

Saeimas deputāte Ilze Indriksone (NA) norādīja, ka drošības riski ir būtiski auguši, īpaši pēdējos mēnešos. Viņa pauda, ka NA bijusi atvērta likumprojekta uzlabošanai vai alternatīvai likumprojekta sagatavošanai.

«Mēs, baidoties no konvencijām, (..) faktiski paaugstinām savus valsts drošības riskus ar katru dienu, turpinot nerīkoties,» sacīja NA deputāte, norādot, ka politiskais spēks ir atvērts priekšlikumiem, kā likumprojektu uzlabot, un aicināja to atbalstīt.

Batņa rosināja, ka komisijai jāstrādā pie alternatīva likumprojekta uz IZM idejas pamata, lai to novirzītu uz Saeimu.

Deputāti sēdes noslēgumā noraidīja un tālāk nevirzīja esošo NA piedāvāto likumprojektu un vienojās, ka IZM mēneša laikā jāizstrādā likumprojekts par aizliegumu iegūt izglītību Krievijas un Baltkrievijas izglītības iestādēs.