Kas tas vispār par Oskaru?

Vēl dažas dienas, vēl tikai dažas dienas vari paspēt aizskriet uz Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un apskatīt zeltā tērpto vīriņu no noslēpumainās aizjūras. No vietas, ko lielākā daļa no mums redzējusi tikai kino. Augstākais apbalvojums kino pasaulē, un nu tas ir arī pie mums, kaut arī mēs neesam Džeina Fonda un nav Parīze, Roma vai Londona, bet mūsu mājas ir māla klons, aizgaldā ir suķis un turpat arī vistas, un bullis jākauj nost.

Nupat reģionālajās ziņās tika vēstīts, ka “Straumes” saņemtais zelta "Oskars" aplūkojams tur un tur. Cik mīlīgi – "Oskara" balvas un "Zelta globusa" apvienojums vienā vārdā. Un rinda pie muzeja vijas gara kā čūska, jo visi grib nofotografēties pie balvas un iedomāties, ka tā pasniegta viņiem par, teiksim, lielisku drāmu ballītē ar vīra draugiem vai nervus kutinošu trilleri uz šosejas, kur 90 vietā izspiesti 200.

Amerikas Kinoakadēmijas balva jeb oficiāli – Akadēmijas balva par nopelniem (Academy Award of Merit) pirmo reizi tika pasniegta 1929. gadā Holivudas viesnīcā “Hollywood Roosevelt Hotel”, un tās pasniegšanu uzņēmusies Kino mākslas un zinātnes akadēmija.

Teju simts gadi. 2025. gada 2. martā arī Latvijā latviešu ražotā animācijas filma “Straume” saņēma 97. Kinoakadēmijas balvu. "Oskaru", kā jau minēts. Tiesa, kad šo balvu sāka dēvēt vismaz pie mums diezgan bieži sastopamā vīriešu vārdā, nav īsti skaidrs.

Kāda populāra teorija vēsta, ka kādreizējā Kino mākslas un zinātnes akadēmijas bibliotekāre, bet vēlāk direktore Mārgrita Herika, pirmo reizi ieraugot statueti, esot izsaukusies, ka tā izskatoties gluži kā viņas tēvocis Oskars (looked just like my uncle Oscar). To izdzirdējuši, akadēmijas locekļi nolēmuši statueti turpināt tā dēvēt.

Ak, jā, vērts pieminēt, ka statuetes dizains ir balstīts uz amerikāņu mākslinieka Sedrika Gibona skici, kurā bija atainots bruņinieks ar zobenu rokā, stāvot uz filmas ruļļa. 1928. gadā tika nospriests šo skici pārvērst 34 centimetrus garā un 3,85 kilogramus smagā statuetē un balvā.

Turpinot par to, kāpēc Kinoakadēmijas balvu dēvē par Oskaru, jāpiemin vēl kāda teorija, proti, grāmatas “Hollywood and the Movies of the Fifties” autors Fosters Hiršs raksta, ka ļoti iespējams, ka Oskara nosaukums radies no Holivudas žurnālista Sidnija Skolska, kurš piedalījās balvas pasniegšanas ceremonijā 1934. gadā. Savā avīzes slejā viņš vēlāk nicīgi rakstīja, cik pompoza bijusi ceremonija, un, rakstot par statueti, atsaucās uz Oskaru Hammeršteinu I – teātra īpašnieku, kurš bija plaši pazīstams vodeviļu komūnās. Tādā īpatnējā veidā Skolskis centās noniecināt balvu un visu to sabiedrību, kas tur bija savākusies.

VIDEO: "STRAUMES" KACEKLIS

Vēl viena populāra, kaut arī maz ticama versija – ka balvu nosaukt par Oskaru izdomāja aktrise Beta Deivisa, kad saņēma balvu par lomu filmā “Dangerous”. Viņa izteicās, ka balva no mugurpuses viņai atgādinot viņas vīru. Viņa otrais vārds bija Oskars.

Tiesa, šī teorija ir maz ticama tāpēc, ka tas notika 1936. gadā, tomēr ir zināmi gadījumi, kad statuete par Oskaru saukta vēl pirms tam.

Lai nu kā, šodien lielākā daļa no mums nekādu Kinoakadēmijas balvu nepazīst, bet Oskaru gan. Pasniedz Oskaru, skatāmies Oskarus un nominēts tiek Oskariem.

Nekavējamies un dodamies uz muzeju Oskaru apskatīt, jo pēc tam vairs nevarēs. Tāpat arī slēdzam iekšā LMT Viedtelevīziju un noskatāmies “Straumi” un citas “oskarotās” filmas, jo arī tās varbūt drīz vairs nevarēs.

FOTO: "STRAUMES" APBALVOJUMI LNMM

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".