Latvija atbalsta jaunos PVO noteikumus par gatavību veselības krīzēm

Lai Latvija pievienotos SVAN grozījumiem, bija nepieciešams Ministru kabineta mandāts.

Grozījumi izstrādāti, ņemot vērā mācības, kas gūtas no Covid-19 pandēmijas un no pēdējās desmitgadēs piedzīvotām vairākām citām epidēmijām, tai skaitā pērtiķu baku un ebolas vīrusslimības epidēmijas.

Grozījumos definēts jēdziens "pandēmija", papildinot jau esošo raksturojumu - "starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums". Noteikts, ka pandēmiju raksturo augsts risks, tā var plaši izplatīties vairākās valstīs, pārsniedzot šo valstu veselības aizsardzības sistēmu reaģēšanas spējas.

Tāpat to raksturo augsts risks izraisīt būtiskus sociālos vai ekonomiskos traucējumus, tostarp traucējumus starptautiskajā satiksmē un tirdzniecībā. Vienlaikus tās gadījumā konstatē nepieciešamību pēc ātras, taisnīgas un pastiprināti koordinētas starptautiskas rīcības.

Grozījumos noteikts, ka PVO ģenerāldirektors izvērtēs, vai konkrētais veselības apdraudējums kādā dalībvasltī ir ar pandēmijas raksturu. Vērtējums tik veikts atbilstoši SVAN noteikumu kritērijiem, kā arī balstoties zinātniskajā informācijā un izvērtējot dalībvalstu piedāvāto informāciju par situāciju.

Ja procesa gaitā ģenerāldirektors izsludinās ārkārtēju apdraudējumu ar pandēmijas raksturu, SVAN noteiks pasākumu kopumu, kurus PVO sadarbībā ar dalībvalstīm īstenos radītā apdraudējuma novēršanai. SVAN iezīmē rāmi dalībvalstu rīcībai krīzes apstākļos, kurus dalībvalstis īsteno saskaņā ar valsts tiesību aktiem un politiku. PVO ģenerāldirektors var izdot arī juridiski nesaistošas pagaidu rekomendācijas dalībvalstīm.

VM skaidro, ka grozījumi neievieš būtiski jaunus rīcības virzienus pandēmijas gadījumā, kas atšķirtos no tiem, kas SVAN noteikti jebkura veselības apdraudējuma novēršanai.

Līdztekus grozījumi iedibina vairākas jaunas institūcijas. Finanšu Koordinācijas Mehānisma īstenotie procesi būs SVAN dalībvalstu pārraudzībā, un tas izveidots ar mērķi mobilizēt līdzekļus, lai sniegtu dalībvalstīm finansiālu atbalstu SVAN noteikto pasākumu īstenošanai, tai skaitā veselības apdraudējumu gadījumos.

Mehānismā eksperti veiks analīzi par vajadzībām un pieejamajiem resursiem; īstenos esošo finansēšanas instrumentu koordināciju, identificējot pieejamos finansēšanas avotus, kā arī sniegs atbalstu SVAN dalībvalstīm. Mehānisms neradīs dalībvalstīm jaunas saistības, proti, jebkāda dalībvalsts iesaiste, tai skaitā atbalsts citai dalībvalstij krīzes apstākļos, notiks pēc brīvprātības principa, skaidro VM.

Savukārt attiecībā uz PVO pārvaldības līmeni, līdz ar grozījumiem ir iedibināta SVAN dalībvalstu komiteja, kuras uzdevums būs SVAN īstenošanas pārraudzība, veicinot dalībvalstu sadarbību, pieredzes un ekspertīzes apmaiņu. Komitejā būs pārstāvētas visas SVAN dalībvalstis, un tās sanāksmes tiks sasauktas vismaz reizi divos gados.

Līdz ar grozījumiem iedibināta arī Nacionālā SVAN Institūcija, kuras uzdevums būs koordinēt SVAN īstenošanu dalībvalstīs ciešā sazobē ar SVAN nacionālo kontaktpunktu un kura funkcijas Latvijas gadījumā pilda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD).

Noteikumos atrunāta katastrofu medicīnas sistēmas vadība, iesaistāmie resursi, katastrofu medicīnas plānu izveides pamatprincipi un atbildības, kā arī noteikta kārtība ziņošanai par iespējamiem apdraudējumiem, kas var izraisīt ārkārtas medicīnisko vai ārkārtas sabiedrības veselības situāciju.

Noteikts, ka ārkārtas sabiedrības veselības situācijā, ja apdraudējums ir citu valstu iedzīvotājiem, NMPD saskaņo sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus ar Eiropas Komisijas (EK) Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta Veselības drošības nodaļu.

Tāpat noteikts, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) bioloģiskā terorisma gadījumā, kas apdraud citu valstu iedzīvotājus, informē EK un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, izmantojot agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu.

NMPD kā SVAN kontaktpunkts apkopo informāciju un ziņo PVO par noteikto SVAN novērtējumu Latvijā pēc vienotiem kritērijiem ārkārtas situāciju gatavībai un rīcībai.

Vienlaikus PVO tiek pilnvarota "veicināt un strādāt, lai novērstu šķēršļus, kas traucē dalībvalstīm savlaicīgi un taisnīgi piekļūt attiecīgajiem medicīniskajiem pretlīdzekļiem". Ar šo pantu PVO Ģenerāldirektoram tiek uzdots atbalstīt SVAN dalībvalstis, ja tās lemj paplašināt un dažādot medicīnisko pretlīdzekļu ražošanu, tostarp pastiprinot pētniecību. Ģenerāldirektoram ir atļauts pēc pieprasījuma un dalībvalsts lūguma dalīties ar informāciju par medicīniskajiem pretlīdzekļiem, kurus piedāvā ražotāji, ja ražotāji snieguši šādu atļauju.

Atbalstot grozījumus, VM norāda, ka cīņa pret Covid-19, kā arī pret vairākām epidēmijām, skaidri pierādījusi, ka nepieciešama pastiprināta starptautiskā sadarbība gan krīzes situāciju sagatavotības, gan reaģēšanas jomās.

Papildinoši grozījumiem turpinās darbs pie saistītā Pandēmiju līguma izstrādes, kas apstiprināšanai tiks virzīts šī gada maija beigās. Par Latvijas nostāju šajā līgumā tiks sagatavota atsevišķa nacionālā pozīcija.

SVAN ir juridiski saistoša globāla mēroga vienošanās, kuru PVO pieņēma 1969.gadā. SVAN pievienojušās visas 194 PVO dalībvalstis. Vienošanās mērķis ir nodrošināt starptautisko koordināciju sabiedrības veselības nodrošināšanai PVO dalībvalstīs, novēršot ārkārtas situāciju veselības jomā nodarīto kaitējumu un postošo ietekmi.