Šodienas redaktors:
Oļesja Garjutkina
Iesūti ziņu!

Ceļš uz doktora grādu fizikā: Gribēju saprast, kā cilvēki spēj izpētīt lietas

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

“Fizika patīk tiem, kurus aizrauj nepārtraukta problēmu risināšana,” norāda fizikas doktors Andris Ērglis, kurš 2024. gada nogalē Freiburgas universitātē Vācijā ieguva doktora grādu fizikas nozarē, ko sauc par kvantu optiku. Tā pēta gaismas un matērijas mijiedarbību. Tagad Andris ir fizikas zinātnieks Palermo Universitātē Itālijā pēcdoktorantūras programmā un veic teorētiskus pētījumus par topoloģiskiem efektiem un fāžu pārejām atvērtās kvantu sistēmās.

Atslēga uz mīlestību pret fiziku

Andris stāsta, ka viņa interese par eksaktajām zinātnēm sākās 4. klasē ar elektronikas pulciņa apmeklējumu – tas licies interesanti un aizraujoši, daudz darbojušies ar mikroshēmām. Savukārt nākamais, jau nozīmīgākais pagrieziens notika aptuveni 7. klasē, kad Andris bibliotēkā atrada un izlasīja grāmatu par kāda zēna iepazīšanos ar astronomiju. Tā bija pasaulslavenā zinātnieka Stīvena Hokinga un viņa meitas, bērnu romānu rakstnieces, Lūsijas grāmata “Džordža slepenā atslēga uz visumu”. Andris izlasījis visus šīs sērijas sējumus teju vienā elpas vilcienā. Nākamajā attīstības fāzē astronomiju nomainīja Andra interese par inženierzinātni, kas pamudināja viņu piedalīties Rīgas Tehniskās universitātes organizētā vasaras nometnē.

“Tomēr vidusskolas laikā jau spilgti izkristalizējās interese tieši par fiziku – es gribēju studēt tikai un vienīgi Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, kurā arī iestājos un ieguvu bakalaura grādu,” stāsta Andris. Viņš uzsver, ka pats ne tik daudz gribēja izprast pasauli un lietu kārtību tajā, bet viņu fascinēja tieši veids un instrumenti, kā cilvēki spēj to izdarīt.

Fizikas piedāvātās iespējas ir plašas

Mācoties Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā, Andris arī piedalījās AS “Latvenergo” rīkotajā erudīcijas konkursā FIZMIX un atzīst, ka liels bija viņa pārsteigums, kad viņš ar komandu ieguva godpilno 2. vietu. “Skaidri atceros, ka biju ļoti pārsteigts un reizē priecīgs. Gatavoju Rūba Goldberga mašīnu, un, lai gan pati mašīnas darbība realitātē ilga aptuveni astoņas sekundes, pavadīju ļoti daudz laika, meklējot dažādus sadzīves un cita veida nepieciešamos priekšmetus gan šķūnī, gan mājās, lai to izveidotu un viss secīgi kustētos uz priekšu. Tas tiešām bija radošs process,” norāda Andris.

Savukārt visiem jauniešiem, kuri sevī jau jūt interesi par fiziku un studiju iespējām šajā nozarē, Andris aicina droši doties uz priekšu nezināmajā, necenšoties precīzi izskaitļot tālo nākotni: “Svarīgi ir saglabāt atvērtu prātu un spert tajā situācijā nepieciešamo nākamo soli. Nav vērts tajā brīdī kalkulēt un mēģināt izskaitļot, vai tu darbosies zinātnē vai ar fizikas zināšanām meklēsi praktiskus risinājumus kādā no mūsdienu tehnoloģiju uzņēmumiem! Iespējas ir tiešām plašas, un padziļināta interese atklāsies laika gaitā. Turklāt fizika ļoti trenē analītisko domāšanu un problēmu risināšanas spējas, kas ir fundamentāli nepieciešamas prasmes arī ārpus fizikas jomas.”

Raksts tapis sadarbībā ar erudīcijas konkursu “FIZMIX".

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu