Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātu vadīs Kiukucāns

Kā norāda kancelejā, Kiukucāns guvis arī ārlietu ministres Baibas Bražes (JV) apstiprinājumu, lai ieņemtu šo amatu.

Braže pauž pārliecību, ka Kiukucāns profesionāli augstā līmenī vadīs sagatavošanās darbus, sekmīgi sadarbojoties ar visām iesaistītajām institūcijām.

Ministres ieskatā, Kiukucāna stratēģiskais skatījums un lietpratīgā pieeja finansējuma izmantošanai sniegs skaidru pievienoto vērtību Latvijas iedzīvotājiem un ekonomikai, efektīvi vadot šo valstiski nozīmīgo uzdevumu. "Latvijas prezidentūra ES Padomē ir iespēja stiprināt mūsu valsts redzamību un ietekmi Eiropā," pauž Braže.

Kā norāda VK, Kiukucānam ir ilggadēja profesionālā pieredze aizsardzības jautājumos un starptautiskajā sadarbībā. Kiukucāna līdzšinējā darbavieta ir AM, kur viņš ieņēmis dažādus amatus jau no 2011.gada. Pēdējos divus gadus Kiukucāns AM bijis Kiberdrošības politikas departamenta direktors un no 2024.gada rudens arī Nacionālā kiberdrošības centra ģenerāldirektora vietnieks, bet vēl pirms tam viņš vadījis Nacionālās kiberdrošības politikas koordinācijas nodaļu.

No 2018.gada līdz 2021.gadam Kiukucāns bijis AM pārstāvis Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES un NATO, kur nodrošināja Latvijas interešu pārstāvību dažādos ES un NATO formātos. Pirmās Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā Kiukucāns bija cieši iesaistīts ES jautājumu koordinēšanā un prezidentūras pasākumu saturiskā un loģistiskā organizēšanā aizsardzības nozarē.

Kiukucāns Latvijas Universitātē guvis maģistra grādu politikas zinātnē, kā arī teicamā līmenī apguvis angļu valodu un pārvalda arī vācu un holandiešu valodu.

Kiukucāns pauž, ka viņš savu darbu pilnībā veltīs tam, lai Latvijas prezidentūra noritētu veiksmīgi un lai prezidentūra nestu ieguvumus Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un valsts pārvaldes kompetenču stiprināšanai.

Otrā Latvijas prezidentūra ES Padomē notiks 2028.gada otrajā pusē - no 1.jūlija līdz 31.decembrim. Savukārt pirmā Latvijas prezidentūra norisinājās 2015.gada pirmajā pusē.

LPESPS direktora galvenie pienākumi būs koordinēt Latvijas prezidentūras pasākumu programmas sagatavošanu, kā arī nodrošināt ar prezidentūras organizāciju saistītos administratīvos, loģistikas, finanšu un drošības jautājumus.

Jau šajā gadā LPESPS strādās pie nepieciešamajiem normatīvo aktu grozījumiem prezidentūras norises nodrošināšanai, prezidentūras budžeta, prezidentūras personāla politikas plānošanas un apmācību jautājumu koordinēšanas, kā arī prezidentūras centralizēto iepirkumu sistēmas izveides, atzīmē kancelejā.

Kā informē VK, katrai dalībvalstij ir pienākums reizi aptuveni 14 gados uz sešiem mēnešiem uzņemties ES Padomes darba vadību. Šo sešu mēnešu laikā prezidentvalsts vada dažādu līmeņu Padomes sanāksmes, palīdzot nodrošināt ES darba nepārtrauktību Padomē.

Saskaņā ar ES Padomes Ģenerālsekretariāta rekomendācijām gatavošanās prezidentūrai ir jāuzsāk 3 gadus pirms prezidentūras. Latvijas gadījumā - 2025.gadā.

2015.gada prezidentūras laikā Latvija kā prezidējošā valsts organizēja 1680 pasākumus Briselē un Latvijā, tai skaitā 53 ministru līmenī. Prezidentūras pasākumos piedalījās vairāk nekā 25 000 dalībnieku, tai skaitā Latviju apmeklēja vairāk kā 800 žurnālistu no vairāk nekā 40 valstīm.

ES Padomē prezidējošās valstis cieši sadarbojas grupās pa trim - tā dēvētajās triju prezidentvalstu komandās. Šī sistēma tika ieviesta ar Lisabonas līgumu 2009.gadā. Triju prezidentvalstu komanda izvirza ilgtermiņa mērķus un sagatavo kopīgu programmu, nosakot jomas un galvenos jautājumus, kuriem padome pievērsīsies 18 mēnešu laikā. Balstoties uz šo programmu, katra no trim valstīm sagatavo sev detalizētāku sešu mēnešu programmu. Pirms Latvijas prezidējošā valsts būs Itālija, pēc - Luksemburga.