"airBaltic" koncerns pagājušajā gadā cieta zaudējumus 118,2 miljonu eiro apmērā (4)

Vienlaikus pašas "airBaltic" apgrozījums pagājušajā gadā bija 743,733 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12% vairāk nekā 2023.gadā, bet kompānijas zaudējumi sasniedza 118,803 miljonus eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka zaudējumus 2024.gadā noteica vairāki faktori.

Tostarp, tāpat kā 2022.gadā un 2023.gadā, joprojām bija būtisks lidmašīnu rezerves dzinēju trūkums, kas liedza "airBaltic" veikt lidojumus ar pilnu jaudu. Tāpēc aviokompānija, lai nodrošinātu darbību, aktīvajos vasaras mēnešos nomāja lidmašīnas ar apkalpi no citiem operatoriem. Turklāt dzinēju ražotāja "Pratt & Whitney" komerciālais atbalsts 2024.gadā bija būtiski mazāks nekā 2023.gadā.

Zaudējumus noteica arī 40,4 miljonu eiro nesaimnieciskās darbības papildu izmaksas, kas saistītas ar paātrinātu dzinēju detaļu nolietojumu, jo "Pratt & Whitney" dzinējiem pirms sākotnēji plānotā termiņa ir noteiktas tehniskās apkopes, ko daļēji ir radījusi pulverveida metāla problēma.

Tāpat finanšu rezultātus noteica 32 miljonu eiro zaudējumi, ko radīja eiro kursa kritums attiecībā pret ASV dolāru un ASV dolāru saistību pārvērtēšana.

Papildu pamatdarbības izaicinājumiem un kapacitātes ierobežojumiem, kas saistīti ar "Pratt & Whitney" dzinēju trūkumu, aviokompāniju gada otrajā pusē ietekmēja arī makroekonomikas lejupslīde tās galvenajos tirgos, kā rezultātā samazinājās ienesīgums, teikts vadības ziņojumā.

Gada pārskatā arī norādīts, ka apgrozījums 2024.gadā bija nedaudz zem sākotnējās prognozes diapazona, proti, 750-800 miljoniem eiro, kas tika noteikts 2024.gada sākumā, tomēr vadība uzskata, ka tas ir labs sasniegums, ņemot vērā sarežģītos makroekonomiskos apstākļus "airBaltic" galvenajos tirgos - Latvijā, Igaunijā un Somijā, kur ceļojumu pieprasījumu un ienesīgumu negatīvi ietekmēja ekonomikas stagnācija un procentu likmju kāpums.

"airBaltic" koncerna ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem pagājušajā gadā pieauga par 6,1%, sasniedzot 571,998 miljonus eiro, tostarp ieņēmumi no biļešu tirdzniecības palielinājās par 6,1%, sasniedzot 527,025 miljonus eiro, bet papildu ieņēmumi pieauga par 5,7% un bija 44,973 miljonu eiro apmērā. Savukārt koncerna ieņēmumu no lidmašīnu nomas pērn pieauga par 45,8%, sasniedzot 146,871 miljonu eiro.

"airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss trešdien investoru zvanā par pagājušā gadā finanšu rezultātiem informēja, ka "airBaltic" koncerna salīdzināmie ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas jeb koriģētais EBITDAR pērn bija 184,152 miljoni eiro, kas ir par 25,214 miljoniem eiro jeb 15,9% vairāk nekā 2023.gadā. Savukārt lidmašīnu vidējais vietu piepildījums pērn pieauga par 4,5% - līdz 81%.

Viņš uzsvēra, ka kompānija pērn sasniedza augstākos rezultātus apgrozījuma, EBITDAR, pasažieru un lidmašīnu aizpildījuma ziņā.

Lidsabiedrībā skaidroja, ka lielākoties 118 miljonu eiro zaudējumi skaidrojami ar ārējiem faktoriem, tostarp "Pratt & Whitney" dzinēju paātrinātu amortizāciju 73 miljonu eiro apmērā, valūtas kursu izmaiņu izraisītām korekcijām, kas nav saistītas ar naudas plūsmu, tostarp eiro vērtības samazināšanos pērn attiecībā pret ASV dolāru, kā arī ar lidsabiedrības paplašinātās obligāciju emisijas programmas apkalpošanu no 2024.gada maija.

Savukārt lidsabiedrības operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis skaidroja, ka vidēji "airBaltic" pagājušā gadā astoņas lidmašīnās stāvēja uz zemes dzinēju trūkuma dēļ, savukārt 2023.gadā vidēji tās bija deviņas lidmašīnas.

Cālītis papildināja, ka dzinēju problēmas varētu turpināties gan šajā, gan nākamajā gadā, tomēr tiek gaidīti uzlabojumi. Viens no galvenajiem faktoriem šai problēmai bija pulverveida metāls, kas izraisīja dzinēju trūkumu. Šogad "airBaltic" plānojot īrēt trīs lidmašīnas, lai kompensētu dzinēju trūkumu.

Cālītis papildināja, ka pagājušā gadā bija augstākais arī lidojumu stundu un sēdvietu skaits, vienlaikus pērn tika atklāta "airBaltic" Tehniskā akadēmija, kā arī tika pabeigta kravas angāra "Baltic Cargo Hub" būvniecība Rīgas lidostā un šogad aviokompānija sāka ieviest "Starlink" internetu lidmašīnās.

Viņš informēja, ka pērn apmēram 11,8 lidmašīnas tika izmantotas pilna servisa nomai jeb ACMI pakalpojumiem, tostarp visnoslogotākajā laikā 17 lidmašīnas tika īrētas "Lufthansa Group". Viņš papildināja, ka patlaban "airBaltic" lidmašīnu flotē ir 50 lidmašīnu, savukārt līdz gada beigām būs 54 lidmašīnas, 2026.gadā - 66, 2027.gadā - 77, 2028.gadā - 87, bet līdz 2029.gada beigām - 100 lidmašīnu.

Aviokompānijas finanšu direktors Vitolds Jakovļevs papildināja, ka galvenie izaicinājumi pērn bija makroekonomiskie apstākļi trijos no četriem "airBaltic" galvenajiem tirgiem, tostarp Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn samazinājās par 0,4%, tāpat pērn bija būtisks konkurences pieaugums, tādējādi tiek prognozēts 6-7% sēdvietu skaits samazinājums 2025.gadā salīdzinājumā ar 2024.gadu.

Vienlaikus Jakovļevs piebilda, ka turpinās arī Ukrainas un Krievijas kara ietekme aviācijas tirgū, tostarp ir mainīti lidojumu maršruti, augstākas degvielas cenas, kā arī papildu finansēšanas izmaksas, kas saistītas ar drošības un ģeopolitiskajiem riskiem.

Jakovļevs atzīmēja, ka 32,2 miljonu eiro zaudējumi ir saistībā ar ASV dolāra svārstībām. Viņš skaidroja, ka lidmašīnas tiek pirktas un cenas tiek noteiktas dolāra vērtībā. Izmaiņas par 0,01 dolāru eiro cenā rada aptuveni 5,2 miljonu eiro ietekmi uz "airBaltic" tīrajiem ienākumiem.

Vienlaikus Gauss norādīja, ka, līdz ko tas būs iespējams, "airBaltic" atjaunos lidojumus uz Ukrainu.

2024.gadā "airBaltic" komanda pieauga līdz vairāk nekā 2700 darbiniekiem, kas ir par 10% vairāk nekā 2023.gadā.

"airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,133 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 022 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Gada pārskatā arī atzīmēts, ka 2025.gadā kopējais apkalpoto maršrutu skaits nedaudz samazināsies saistībā ar lidmašīnu dzinēju problēmām un ierobežoto flotes kapacitāti. Tas galvenokārt ietekmēs nesen izziņotos maršrutus, piemēram, no Rīgas uz Mikonu, no Tallinas uz Hamburgu un no Viļņas uz Valensiju, kuri netiks sākti, kā arī tiks pārtraukta esošo maršrutu darbība, piemēram, no Rīgas uz Aberdīnu, Erevānu, Gēteborgu, Skopji un citiem.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" koncerns 2023.gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro.

Vienlaikus "airBaltic" auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Vienlaikus 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" IPO, šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.

Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.

Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.