Neīstenojot šogad IPO, "airBaltic" ir scenārijs likviditātes nodrošināšanai līdz 2026. gadam bez papildu līdzekļu piesaistes

Pārskatā minēts, ka 2024.gada 31.decembrī "airBaltic" bija negatīvs pašu kapitāls 166 miljonu eiro apmērā, kā arī kompānijas īstermiņa saistības pārsniedza īstermiņa aktīvus par 213 miljoniem eiro, un naudas atlikums, ieskaitot ierobežotas pieejamības naudas līdzekļus, kas paredzēti obligāciju procentu maksājumiem, gada beigās bija 46,7 miljoni eiro.

Pēc kompānijā skaidrotā, darbības rezultātus 2024.gadā būtiski negatīvi ietekmēja makroekonomiskā vide "airBaltic" galvenajos tirgos un no tās izrietošā negatīvā ietekme uz ceļojumu pieprasījumu un biļešu cenām.

Vienlaikus pārskatā atgādināts, ka 2024.gadā aviosabiedrība refinansēja obligācijas 200 miljonu eiro apmērā, kuru dzēšanas termiņš iestājās 2024.gadā, ar jaunām obligācijām un tai sekojošu otrreizējo emisiju, palielinot kopējo publiskā parāda apmēru līdz 380 miljoniem eiro. Jaunemitēto obligāciju dzēšanas termiņš ir 2029.gads, tomēr aviosabiedrībai ir iespēja obligācijas dzēst pirms to termiņa dažādos datumos no 2026.gada maija.

Taču jaunajām obligācijām ir nosacījums, ka aviosabiedrībai jāuztur minimālais naudas līdzekļu atlikums 25 miljonu eiro apmērā. Ja šis nosacījums tiek pārkāpts, obligāciju turētāji var pieprasīt tūlītēju obligāciju atmaksu, teikts gada pārskatā.

2024.gadā aviokompānijas vadība piesaistīja investīciju bankas, lai tās atbalstītu "airBaltic" pirmreizējā publiskā piedāvājuma procesā ar mērķi piesaistīt jaunu akciju kapitālu plānotās izaugsmes finansēšanai, tostarp līdz 2030.gada beigām paplašinot lidsabiedrības floti no pašreizējām 50 līdz 100 lidmašīnām.

"Vadība paredz pēc iespējas ātrāk un, iespējams, pat 2025.gada otrajā ceturksnī sekmīgi īstenot IPO," teikts gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka, veiksmīgi īstenojot IPO 2025.gadā, aviosabiedrībai būs nepieciešamais pašu kapitāls un tādējādi tās bilance kļūs pietiekami spēcīga, lai nākotnē varētu piesaistīt nepieciešamo likviditāti, lai īstenotu visas kapitālieguldījumu prasības, kas nepieciešamas izaugsmes plāniem, kā arī izturētu būtiskas negatīvas tirgus pārmaiņas nākamo 24 mēnešu laikā.

"Tomēr gadījumā, ja IPO nebūs iespējams pabeigt 2025.gadā tirgus apstākļu vai citu iemeslu dēļ, vadība ir izstrādājusi bāzes budžeta scenāriju, saskaņā ar kuru tā spēs nodrošināt likviditāti līdz 2026.gadam, nepiesaistot papildu parādus," sacīts gada pārskatā, piebilstot, ka bāzes budžeta scenārijā ir iekļauti vairāki faktori, kas ir vadības kontrolē, un vairāki faktori, kas ir ārpus tās kontroles.

Tostarp bāzes budžeta scenārijs paredz pārdošanas ieņēmumu palielināšanu par 15% 2025.gadā, kāpinot gan pasažieru skaitu, gan ienesīgumu uz vienu pasažieri, kā arī sekmīgu plānoto pārdošanas un atpakaļnomas darījumu īstenošanu attiecībā uz lidmašīnām un rezerves dzinējiem, kas tiks piegādāti 2025.gadā, un citiem aktīviem.

Bāzes budžeta scenārijs arī paredz vienošanos par maksājumu un debitoru parādu grafika pārskatīšanu attiecībā uz galvenajiem piegādātājiem, vienošanos ar dzinēju piegādātāju par atbilstošu kompensāciju gadījumā, ja rodas turpmākas dzinēju problēmas, turpināt izmantot Latvijas uzņēmumiem pieejamo nodokļu atlikšanas iespēju, kā arī, ka nav būtisku nelabvēlīgu valūtas maiņas kursa vai degvielas cenu izmaiņu.

Tāpat bāzes budžeta scenārijs paredz lidmašīnu nomas (ACMI-out) līgumu noslēgšana ziemas sezonā par pieejamām lidmašīnām un, ka tiek ievērots plānotais dzinēju tehniskās apkopes grafiks.

"Vadība uzskata, ka ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka bāzes scenārija budžets ir sekmīgi īstenojams, ja tas ir nepieciešams," teikts gada pārskatā, piebilstot, ka to apstiprina pieejamās flotes pieaugums, sagaidāmā ekonomikas atveseļošanās 2025.gadā "airBaltic" galvenajos tirgos, uzlabota klientu pieredze saistībā ar "Starlink" ātrgaitas interneta ieviešanu, labas attiecības ar galvenajiem piegādātājiem, tostarp "Airbus" un "Pratt & Whitney", kā arī sekmīgi īstenotās pārdošanas kampaņas un "pieaugošās pozitīvās cerības, ka Ukrainas gaisa telpa 2025.gadā varētu atkal tikt atvērta komerciāliem lidojumiem", kas ļautu "airBaltic" atgriezties vienā no tās bijušajiem galvenajiem tirgiem.

Vienlaikus gada pārskatā arī atzīts, ka pastāv būtiska nenoteiktība, ka gadījumā, ja 2025.gada pirmajā pusgadā nenotiks IPO, vadība spēs veikt nepieciešamos likviditātes nodrošināšanas pasākumus atbilstoši pamata budžetam, lai nodrošinātu, ka aviokompānija spēj arī turpmāk izpildīt obligāciju minimālās likviditātes nosacījumu, kas var radīt būtiskas šaubas par māteskompānijas un koncerna spēju turpināt darbību. "Šādā gadījumā mātessabiedrība un koncerns var nespēt realizēt savus aktīvus un izpildīt savas saistības normālā darbības gaitā," minēts gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada 31.decembrī "airBaltic" bija spēkā esoši pasūtījumi 41 "Airbus A220-300" lidmašīnai. Nākamajos gados piegādājamo lidmašīnu kopējā cena atbilstoši ražotāja cenu katalogam ir aptuveni 3,8 miljardi eiro.

2024.gada septembrī "airBaltic" un "Pratt & Whitney" parakstīja PW1500G dzinēju iegādes un atbalsta un flotes pārvaldības programmas (FMP) līgumu, kas ietver 15 papildu rezerves dzinēju piegādi. Turpmākajos gados piegādājamo dzinēju kopējā cena atbilstoši ražotāja cenu katalogam ir aptuveni 125 miljoni eiro.

LETA jau vēstīja, ka "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.

Vienlaikus pašas "airBaltic" apgrozījums pagājušajā gadā bija 743,733 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12% vairāk nekā 2023.gadā, bet kompānijas zaudējumi sasniedza 118,803 miljonus eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Vienlaikus 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" IPO, šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.

Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.

Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.