Valsts kontrole aicina vērtēt Kronberga atbildību par ZM elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu

Publisko izdevumu un revīzijas komisija tika informēta par to, ka Valsts kontrole pēc ZM dienesta pārbaudes komisijas atzinuma saņemšanas par dienesta pārbaudes rezultātiem attiecībā uz atbilstības revīzijā "Vai Zemkopības ministrija pamatoti veido savu elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu?" konstatēto, ar vēstuli ir vērsusies pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV).

Valsts kontrole konstatēja, ka komisija vispār nav vērtējusi ZM toreizējās augstākās administratīvās vadības - valsts sekretāra Kronberga atbildību, kurš ieņēma šo amatu no 2022.gada 3.janvāra līdz 2024.gada 12.augustam.

Vilka informēja deputātus, ka Valsts kontrole ir aicinājusi Ministru prezidenti izvērtēt bijušā ZM valsts sekretāra Kronberga atbildību, lai ne tikai noskaidrotu, vai konkrētā persona ir saucama pie disciplināratbildības un nodrošinātu taisnīga lēmuma pieņemšanu, bet arī kopumā noskaidrotu ministrijas vadības lomu un pienākumus novērst pārkāpumu cēloņus un turpmāk nepieļaut šādas situācijas.

Tā kā Kronbergs pašreiz ieņem Valsts kancelejas direktora amatu, viņa atbildības godprātīga un taisnīga izvērtēšana ir īpaši svarīga, lai nodrošinātu sabiedrības uzticību valsts pārvaldei, uzsvēra Vilka.

2024.gada septembrī publiskotās Valsts kontroles revīzijas secinājumi atklāj, ka ZM, veicot 3,1 miljona eiro ieguldījumu sava elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, nav rīkojusies atbilstoši saviem attīstības plāniem un jēgpilni, turklāt tas neatbilst ministrijas autoparka esošajām un nākotnes vajadzībām.

Uzstādītās uzlādes iekārtas neatbilst attiecīgajās vietās pieejamajām tehniskajām iespējām, secinājusi Valsts kontrole. To pašu rezultātu varēja sasniegt ieekonomējot vismaz 2,7 miljonus eiro valsts budžeta līdzekļu, piedevām iekārtas, kas netiek pilnvērtīgi izmantotas, iegādātas ar būtisku sadārdzinājumu.

Tā kā vēl 2024.gada maijā valsts sekretārs parakstīja līgumu grozījumus par jau neievērotu termiņu pagarinājumiem un pēdējās elektroautomobiļu uzlādes stacijas tika pieņemtas ekspluatācijā jūlijā, Valsts kontrole konstatējusi, ka ar iespējamajiem ZM valsts sekretāra pieļautajiem disciplinārpārkāpumiem saistītā rīcība turpinājusies ilgstoši, un normatīvajā regulējumā norādītais noilgums nav iestājies, līdz ar ko nav šķēršļu izvērtēt bijušā ZM valsts sekretāra disciplināratbildību.

Tāpat Valsts kontrole informēja Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātus, ka 2020.gadā Valsts kontrole publiskoja revīzijas "Vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams?" rezultātus, secinot, ka ne visos gadījumos ar publiskā sektora kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību saistīto jautājumu regulējums ir bijis pietiekams. Piecu gadu laikā valsts kapitālsabiedrību līdzekļi vismaz četru miljonu eiro apmērā bija izlietoti neatbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Pēc revīzijas ir veikti daži uzlabojumi valdes locekļu atlīdzības regulējumā un līdz 2025.gada martam pieci ieteikumi atzīti par ieviestiem, bet divi - slēgti kā neieviesti, vēl diviem ieteikumiem nav pienācis pagarinātais ieviešanas termiņš.

Par revīziju atbildīgā Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa norādīja, ka joprojām nav rasts risinājums, kā regulāri izvērtēt valdes locekļu atalgojuma atbilstību salīdzināmiem amatiem privātajā sektorā, un nav skaidri noteikumi attiecībā uz ilgstošu prombūtni darbnespējas dēļ. Tāpat aizvien trūkst vienotas izpratnes par atsaukšanas pabalsta aprēķināšanu gadījumos, kad valdes loceklis pats atkāpjas no amata, kā arī par atlīdzības noteikšanu par darbu, ko apvieno ar valdes locekļa amatu, ja tas neietilpst amata pienākumos.

Āboliņa vērsa uzmanību, ka kopš revīzijas publiskošanas pagājuši jau pieci gadi un ieteikumu ieviešanas termiņš pagarināts piecas reizes, bet Valsts kanceleja katru gadu aizbildinās, ka notiek nebeidzams darbs pie informatīvā ziņojuma par priekšlikumiem turpmākai publisko personu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības sistēmu regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanai vai pie grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, tomēr būtiskākajos jautājumos ieviešanas termiņš aizvien vispār nav prognozējams.

Tāpat 2023.gada septembrī Valsts kontrole publiskoja revīzijas "Atbildības izvērtēšana valsts pārvaldē" rezultātus. Galvenais secinājums - kopumā iestādes nodrošina atbildības izvērtēšanu, tomēr pastāv virkne tiesiskā regulējuma nepilnības, kas var liegt pilnvērtīgi un kvalitatīvi izvērtēt pārkāpumu apstākļus un iesaistīto atbildību. Revīzijā sniegti pieci ieteikumi Valsts kancelejai un trīs priekšlikumi Ministru kabinetam. Pirmajam ieteikumam ieviešanas termiņš ir šā gada 1.jūlijs. Pārējie ieteikumi ieviešami vēlāk.

Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins komisijas deputātiem norādīja, ka līdz šā gada jūlijam jābūt izstrādātiem un Saeimā pieņemtiem grozījumiem Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā, lai būtu neatkarīga disciplināratbildības izvērtēšana gadījumos, kad objektīva un vispusīga disciplinārlietas izmeklēšana iestādē vai resora ietvaros nav iespējama.

Revīzijā tika konstatēts, ka likums neparedz regulējumu situācijām, kā nodrošināma disciplināratbildības izvērtēšana, ja iespējamu disciplinārpārkāpumu ir veicis vai tā veikšanā ir iesaistīts ministrijas valsts sekretārs vai iestādes vadītājs, kurai nav augstākas iestādes. Litvins uzsvēra, ka ieteikuma ieviešanai atlicis pavisam maz laika, tādēļ Valsts kancelejai jāpieliek visas pūles, lai jau iesāktos likumdošanas darbus pabeigtu apsolītajā laikā.

Savukārt 2024.gada aprīlī Valsts kontrole publiskoja starpziņojumu "Speciālo lidojumu izmantošana Ministru prezidenta komandējumos". Tika konstatēts, ka nelikumīgi izlietoti vismaz 221 566 eiro no valsts budžeta līdzekļiem, bet neekonomiski - vismaz 323 688 eiro no Eiropas Savienības Padomes finanšu līdzekļiem. Tādējādi nav ievērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums. Revīzijā konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti. Valsts kancelejai tika sniegti četri ieteikumi, lai sekmētu caurskatāmākas un atbildīgākas valsts pārvaldes un amatpersonu darbības.

Līdz 2025.gada februārim trīs ieteikumi atzīti par ieviestiem, atzīst Valsts kontrole. Rezultātā paredzēts, ka komandējumi tiek organizēti racionāli un ekonomiski, izvērtējot izvēlētā transporta lietderību un izmaksu efektivitāti.

Valsts kancelejā pilnveidots iepirkumu plānošanas, organizēšanas un līgumu izpildes uzraudzības process. Ar kavēšanos tiek ieviesta valsts institūciju prakse regulāri publiskot informāciju par ārvalstu komandējumiem un to faktiskajiem izdevumiem, secinājusi Valsts kontrole.

Turklāt Valsts kontroles padomes locekle Vilka norādīja arī uz citu darbību kavēšanos - lai gan jau 2024.gada martā Ģenerālprokuratūras prokurors vērsās ar iesniegumu Valsts kancelejā pārtraukt un nepieļaut tiesību normu neatbilstošu piemērošanu, organizējot speciālos lidojumus, un Ministru prezidente uzdeva Valsts kancelejai, Finanšu ministrijai un Ārlietu ministrijai sagatavot grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi", grozījumi vēl nav nonākuši līdz skatīšanai Ministru kabinetā.

Jau ziņots, ka Kronbergs pērn septembrī aizstāvēja paša reiz virzīto un tagad Valsts kontroles asi kritizēto elektroautomobiļu uzlādes staciju projektu.

Komentējot Valsts kontroles revīzijas secinājumus, Kronbergs izteicās, ka "situācija ir slikta, tā nav spoža", taču viņš atbalsta šādu uzlādes staciju ideju un būtību.

Kronbergs pauda, ka centās šo projektu novest līdz galam, realizēt, neskatoties uz grūtībām - pandēmiju, piegāžu problēmām, kara Ukrainā sākšanos - jo nozarē tiek prasīts ievērot zaļā kursa un klimata mērķu rādītājus, kā arī izpildīt tos. "Man nenāca prātā, ka es varētu šo projektu atcelt," sacīja Kronbergs.

Kronbergs norādīja, ka daļēji piekrīt tam, ka uzlādes staciju ir par daudz, tomēr gan regula, gan iepirkuma likums nosakot, ka, ja nomā vai pērk desmit mašīnas, piecām ir jābūt uzlādes. "Mēs nedrīkstam citādāk. Un pēc plāna, kā nozarē nomainīsies mašīnas, piecu gadu laikā zemkopības resors šo kapacitāti sasniegs," pārliecināts Kronbergs.

Vienlaikus Kronbergs apgalvoja, ka, tad, kad redzējis visu projekta kopbildi, viņš uzreiz esot teicis, ka jāmaina uzsvars no tām kā zemkopības resora uzlādes stacijām uz visa publiskā sektora.

Līdztekus, Kronbergs norādīja, ka šo projektu neapturēja, jo tad ZM piešķirtais finansējums tiktu pazaudēts. Tāpat bijuši jau uzsākti projektēšanas darbi, kuri paliktu "pusratā". "Likumiski un līgumiskā ietvarā, arī vairākas reizes projektu grozot, es redzēju, kā to realizēt. Es nebiju tik lielā strupceļā, ka man bija jāpārvelk visam pāri strīpa, un beigās vēl jānoraksta ieguldītais finansējums," sacīja Kronbergs.

Viņš solīja kā Valsts kancelejas direktors palīdzēt zemkopības resoram šo jautājumu sakārtot, lai tās nebūtu tikai zemkopības resora uzlādes stacijas, bet gan publiskās pārvaldes uzlādes stacijas.

Vienlaikus viņš atklāja, ka būtu gatavs iet soli tālāk un meklēt risinājumu, kā nodrošināt, ka arī jebkuram iedzīvotājam būtu iespēja uzlādēt savu automašīnu, tur, kur to var izdarīt.