Valdības "restarta" plānā nav nekā, kas ekonomikai dotu papildu uzrāvienu, norāda ekonomists

"Tās lietas, kas premjeres prioritātēs ir norādītas attiecībā uz ekonomiskajiem jautājumiem, manuprāt, ir vairāk tādi ierindas higiēnas jautājumi, nevis kaut kas ārpus kārtas, kas dotu papildu uzrāvienu. Līdz ar to es nesaskatu, ka šis "restarts" dos kaut ko jūtamu ekonomikai," sacīja Purgailis.

Jautāts, ko valdības darba plānā gribētu redzēt, Purgailis uzsvēra, ka vēlētos redzēt konkrētus punktus, kā valdība rīkojas, lai veicinātu Latvijas konkurētspēju. Tā varētu būt darbaspēka nodokļu tālāka pārskatīšana un regulējuma efektivizācija.

Tāpat viņš minēja, ka beidzot gribētu redzēt, ka valdība pāriet no vārdiem uz darbiem kapitāla tirgus attīstības jautājumos, par kuriem gadiem ilgi tiek runāts, bet realitātē nekas nav izdarīts.

Purgailis uzsvēra, ka ir jāpieņem politiski lēmumi par lielo un veiksmīgo valsts uzņēmumu daļēju akciju kotēšanu biržā, jo arī aviokompānijas "airBaltic" akciju piedāvājums nebūs tas piemērs, kas dos grūdienu kapitāla tirgus attīstībai.

Tāpat, pēc viņa teiktā, būtu nepieciešams konkrētu pasākumu plāns valsts pārvaldes izdevumu samazināšanai.

"Šajā programmā ir minēta birokrātijas mazināšana par mistiskiem 25%. Nu nav man saprotams, kā to izmērīt. Ja jau startā tiek uzstādīts mērķis, kas nav izmērāms, tad tas visdrīzāk liecina, ka tas netiks sasniegts. Protams, ka birokrātijas mazināšana veicinātu gan Latvijas konkurētspēju starptautiski, gan veicinātu vietējo uzņēmumu attīstību, bet tieši ko mazinās, kas ir šie 25% un kā tos izmērīs? Man tas nav skaidrs," sacīja Purgailis.

Viņš piebilda, ka "restarta" programmā būtu jābūt arī pasākumiem pelēkās un melnās ekonomikas apkarošanai, kas Latvijā joprojām ir pietiekami augstā līmenī. "Jā, mēs mainām Valsts ieņēmumu dienesta vadītājus, notiek vēl kaut kādas aktivitātes, bet nav redzams, ka tā ir prioritāte un veids, kā uzlabot budžeta ieņēmumus," sacīja ekonomists.

Jau vēstīts, ka premjere, "restartējot" valdības darbu, nolēma nomainīt satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P), izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV) un labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS). Viņu vietā satiksmes ministra amatā iecelts Atis Švinka (P), izglītības un zinātnes ministres amatā iecelta Dace Melbārde (JV), bet labklājības ministra amatā iecelts Reinis Uzulnieks (ZZS).

Tāpat Siliņa pieteica valdības "uzrāviena" plānu. Tas paredz par 25% samazināt administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Plānā solīts arī ieviest "zaļo koridoru" jeb pretimnākošāku pieeju militārajai ražošanai, kā arī nodrošināt lielāku atbalstu ģimenēm.

Ekonomikas izaugsmes jomā līdz gada otrajam ceturksnim tiek solīts sākt darbu mākslīgā intelekta centram. Tāpat līdz šim laikam plānots vienkāršot un darīt lētāku pārkreditēšanu procesu juridiskām personām, izstrādāt krājaizdevu sabiedrību regulējumu finansējuma pieejamībai uzņēmējiem īpaši reģionos. Plānots panākt, lai par 20% pieaug Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras piesaistīto investīciju apmērs.

Visu interviju lasiet LETA+: https://leta.lv/plus/185B2AC5-40B4-457D-982F-EBBEC17A41DB/ vai Nozare.lv: https://nozare.lv/comments/item/185B2AC5-40B4-457D-982F-EBBEC17A41DB/