Mežs kā dabas bagātība, kura veltes drīkst arī nest mājās un likt vēderā

Mežs nav tikai augstāku un zemāku koku rindas, kas stalti slejas sūnu paklājos. Zvēriem, kukaiņiem un putniem tā ir vesela pasaule. Arī cilvēkiem tā ir vesela pasaule – vieniem tā ir vieta, kur elpot pilnu krūti svaiga gaisa un baudīt dabas skaņas, otriem – atbildība, kuru uzturēt, sargāt un kopt, trešiem – azartisks piedzīvojums, īpaši sēņu mēnešos, kad vienā rokā – nazītis, bet otrā – groziņš. Šim pulciņam pievienojas arī tie, kam mežs ļauj piepildīt vēderus, papildināt maciņus ar kādu eiro, un kalpo arī kā aptieka. 

"Latvijas valsts meži" – ikvienam pieejami

Lai nebūtu kādu nesaprašanos ar privāto mežu īpašniekiem, dodies dabā akciju sabiedrības  "Latvijas valsts meži" teritorijā, kas dabā atpazīstamas ar dzeltenu zīmi un uzņēmuma logotipu. Ja neskaita koku veidus, kas redzami mežos, vairumam iedzīvotāju visi meži izskatās vienādi.

AS "Latvijas valsts meži" mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde norāda, ka ir veidi, kā droši noskaidrot un zināt, kuri ir "Latvijas valsts mežu" teritorijas: "Mēs parasti akcentējam divus pamata veidus, pēc kā vadīties. Viens ir atzīmes dabā, un otrs, dzīvojot attīstītā digitālajā pasaulē, arī mums ir ļoti labs produkts, kas ir atzinīgi novērtēts, – LVM GEO lietotne."

Pārstāvis skaidro, ka visas meža robežas ir noteiktas un dabā atzīmētas, izmantojot uzņēmuma robežzīmes, logo, atbilstošus krāsojumus. Pie infrastruktūras objektiem, piemēram, ceļa, ir izvietoti īpaši stabi ar uzņēmuma logo, bet gar īpašuma malām jeb robežām, kur "Latvijas valsts meži" robežojas ar cita īpašnieka mežu, koki ir apzīmēti ar dzeltenas krāsas joslu.

Mežu sniegtās bagātības

"Mums šeit mežs ir bijis visos laikos gan siltuma avots, gan pārtikas avots, gan drošības patvērums, gan relaksācijas un atpūtas iespēju vieta, un mūsdienās tieši šī pēdējā loma arvien pieaug," meža nozīmi gadsimtu laikos izceļ Edmunds Linde.

Palūkojoties vēsturē, pirms attīstījās lauksaimniecība, tieši meži un pļavas baroja cilvēkus: gaļa, sēnes, ogas un dažādas vērtīgas zālītes – varēja iegūt visu nepieciešamo. Malka – lai sasildītos un iekurtu uguni ēdiena gatavošanai.

Latvijas valsts mežos savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un ārstniecības augus iedzīvotāji var iegūt pēc saviem ieskatiem, ievērojot vispārējos uzvedības noteikumus mežā. Šī brīnišķīgā iespēja ir jānovērtē, jo Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurās mežs ir brīvi pieejams. Citviet ceļi, lai nokļūtu mežā, ir slēgti, sēņošana un citu dabas velšu lasīšana nav atļauta. Mums ir paveicies!

Mežs dod un baro visos gadalaikos

Kūstot sniegam un kļūstot siltākam, pirmie prieki ir kļavu un pēc tam bērzu sulu laiks. Arī tās ir atļauts tecināt, ievērojot zināmus noteikumus. LVM apsaimniekotajās teritorijās

sulas drīkst urbt tikai pašpatēriņa vajadzībām viens iedzīvotājs vienā kokā.

Urbšanas vietā (līdz 50 centimetriem no zemes) gan bērzam, gan kļavai jābūt vismaz ar diametru 40 centimetri, turklāt pašu urbumu jāveic ne dziļāku par 5 centimetriem, jo sula tek zem koka mizas.

Mežā arī sava aptieka. Pavasarī – priežu pumpuru laiks.

Arī tos LVM mežos varam ievākt, bet tas ir jādara pareizi, nenodarot pāri kokiem un ievērojot mērenību.

Jaunaudzēs priežu pumpurus ievākt ir stingri aizliegts.

Lai nenodarītu pāri kokam, pumpurus nedrīkst plēst no galotnēm, un priedei, no kuras ievāc pumpurus, jābūt vismaz trīs metrus augstai.

Ir aizliegts ievākt īpaši aizsargājamu sēņu un augu sugas un postīt to dzīvotnes.

Tā, piemēram, lakši – lai arī skaisti un to tīkamais ķiploku aromāts vilina ne vienu vien, tos lasīt ir aizliegts gan "Latvijas valsts mežos", gan citur savvaļā. Tāpēc, ja neesi drošs, vai drīkst ko plūkt un nest mājās, noskaidro vai vienkārši priecājies ar acīm, uzņem foto un video, bet atstāj mežā neskartu.

Sēnes un ogas – iecienītākās meža veltes

Nav noslēpums nevienam, ka latvietis ir sēņotājs ar lielo burtu, jo pēc tām mēdz doties pat tie, kas sēnes paši neēd. Cītīgākie sēņotāji sezonu atklāj jau agrā pavasarī un, ja mežs ir labvēlīgs, jau bauda pirmo pavasara sēņu ražu.

Sēņošanas pīķa laiks gan ir vasaras otrās puses un rudens mēnešos. Tas ir laiks, kad mežā mēdz satikties vairāk sēņotāju nekā ir saaugušas sēnes. Un mērķi sēņotājiem dažādi: kādam tā ir jauka pastaiga mežā, cerot pagatavot gardu mērci vakariņās, kāds nāk ar lielāku grozu, jo zina, ka sēnes var saldēt un konservēt, nodrošinot iztiku savai ģimenei, bet ne mazums ir cilvēku, kas sēņu laiku izmanto arī lai nopelnītu – pielasītie grozi, spaiņi un pat kastes tiek nodotas uzpircējiem, pretī saņemot samaksu. Un to drīkst darīt, jo nav ierobežojumu daudzumam, ko no meža drīkst iznest.

Tieši tāpat ir arī ogu laikā – kāds vēderpriekam, cits ziemas krājumiem, bet vēl kāds – peļņai.

Arī ogu lasīšana netiek ierobežota – vai tā maza burciņa vai liels spainis. Ogotājiem nebūtu ieteicams lasīt ogas gar šosejām un citiem bieži izmantotiem ceļiem, jo automašīnu radītais piesārņojums var uzkrāties ogās. Lasīšanai drīkst izmantot arī palīglīdzekļus jeb rokas kombainus (izņemot dabas liegumos).

Atbildīgs mežā gājējs

Rādi priekšzīmi citiem, esot atbildīgs. Lūk, kas būtu jāievēro katram:

• Esi cieņpilns pret dabu, meža iemītniekiem un citiem meža baudītājiem;
• Ja ko esi paņēmis līdzi uz mežu – nes to arī mājās jeb nemēslo;
• Ogojot un sēņojot esi saudzīgs, neposti augsni un zemsedzi;
• Ievēro ugunsdrošību;
• Redzi vai dzirdi medniekus? Netuvojies!
• Piknikam un ugunskura kuršanai izmanto labiekārtotās vietas.

Raksts tapis sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži".