“Tas pamatā skaidrojams ar to, ka jaunā kārtība attiecas uz tiem vecākiem, kuriem bērni dzimuši sākot ar 2023.gada 1.janvāri.
Tā kā lielākā daļa vecāku izvēlas vecāku pabalstu saņemt 19 mēnešus, tad 2024.gada gada otrajā pusē bija vērojams lielāks nenododamās daļas izmantotāju skaits,” norāda Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Liene Ramane.
Attiecīgi – 2023.gadā vidēji vecāku pabalsta nenododamās daļas saņēmēju skaits bija vidēji 171 personas (49 sievietes un 122 vīrieši), veidojot 0,9% no visiem vecāku pabalsta saņēmējiem, tad 2024.gadā vecāku pabalsta nenododamās daļas saņēmēju skaits jau bija vidēji 1898 personas (1417 sievietes un 481 vīrieši), veidojot jau 12,1% no visiem vecāku pabalsta saņēmējiem.
Vecāku pabalsta nenododamā daļa katram vecākam ir sava un tas kā vecāki to izmanto, ir viņu izvēle.
Kā vecāki izmanto savu nenododamo daļu?
Māmiņas savu vecāku pabalsta nenododamo daļu vairākums pieprasa uzreiz secīgi pēc vecāku pabalsta pamatdaļas, lai šis bērna kopšanas atvaļinājums pēc iespējas ilgākā laika periodā būtu apmaksāts.
“Tēvi savu nenododamo daļu izmanto ļoti dažādi - laikā, kad otrs vecāks saņem maternitātes pabalstu vai vecāku pabalsta pamatdaļu, vienlaikus ar otru vecāku, vai arī atstāj iespēju to izmantot vēlākā laika periodā. Tomēr lielākoties tēti savu nenododamo daļu izmanto, bērnam vēl esot maziņam, bieži vien uzreiz pēc bērniņa piedzimšanas,” skaidro Stretinska.
Skatoties pēc statistikas datiem, māmiņas tomēr ir tās, kas izmanto šos divus mēnešus uzreiz visus kopā, bet attiecīgi tēti rīkojas dažādi. Daļa tiešām ņem šos divus mēnešus visus uzreiz, citi dala šo divu mēnešu periodu, sākot pa nedēļai. Tas, protams, ir saistīts ar vecāka iespēju un izvēli izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu.