WSJ: Arī bez ASV atbalsta Eiropas bruņotie spēki var radīt Krievijai lielas problēmas (2)

Kā norāda izdevums, jautājums par Eiropas aizsardzības spējām bez ASV ir aktualizējies saistībā ar ASV diplomātiskajiem kontaktiem ar Krieviju un Trampa administrācijas vēso attieksmi pret Eiropu un it īpaši pret Ukrainu, kurai Krievija jau ir uzbrukusi.

Eksperti uzskata, ka viena no Eiropas lielākajām problēmām ir pretgaisa aizsardzības sistēmu trūkums, kā arī tās ierobežotās izlūkošanas spējas. Tomēr Eiropas valstu gaisa, jūras un sauszemes spēku kopums potenciāli veido ļoti spēcīgu armiju. Vēl jo vairāk tagad, kad eiropieši ir sākuši pakāpeniski atjaunot sauszemes spēkus, kas tika samazināti pēc Aukstā kara.

“Kauja būtu nāvējoša un ārkārtīgi postoša, kā to parādīja Krievijas iebrukums Ukrainā, un palielinātu kodolkara risku. Tomēr konvencionālā karā, kā apgalvo stratēģi, Krievijai būtu problēmas ar Eiropu,” teikts publikācijā.

Atvaļinātais ASV gaisa spēku ģenerālis Filips Brīdlovs, bijušais NATO augstākais komandieris, norādīja, ka krievi nav spējuši sakaut pat vienu pašu Ukrainu. Taču trīs gadu laikā Krievijas armija ir cietusi milzīgus zaudējumus pret mazākiem Ukrainas spēkiem.

Tāpēc Brīdlovs un citi eksperti pozitīvi vērtē Eiropas izredzes cīņā pret Krieviju. Viņi norāda, ka Eiropa nedomā uzbrukt Krievijai un ka aizsardzība ir vieglāka nekā uzbrukums, kā to apstiprināja karš Ukrainā.

Arī Eiropas spēkiem ir liels daudzums ekipējuma, lai gan daudz kas no tā vēl ir jāsaved kārtībā. Kopumā Eiropas valstu rīcībā ir aptuveni 5000 tanku un vairāk nekā 2800 pašgājējas artilērijas sistēmu. Saskaņā ar atklātu avotu analītiķu sniegto informāciju Krievijai ir palikuši līdz 3000 tanku, lai gan faktisko skaitu ir grūti novērtēt, jo tā Ukrainā ir zaudējusi tūkstošiem tanku. Saskaņā ar Londonā bāzētā domnīcas “International Institute for Strategic Studies” (Starptautiskais Stratēģisko pētījumu institūts) datiem Krievijai ir aptuveni uz pusi mazāk pašgājēju artilērijas sistēmu nekā Eiropai.

Bezpilota lidaparāti ir samazinājuši šādu sistēmu lietderību, un Krievija, kā arī Ukraina pašlaik ir pasaules līderi bezpilota sistēmu jomā. NATO valstis steidz mācīties no Ukrainas un izstrādāt savas bezpilota lidaparātus un pretdronu sistēmas.

Tradicionālām gaisa kaujām NATO Eiropas dalībvalstīm ir aptuveni 2000 iznīcinātāju un citu kaujas lidmašīnu. Eiropieši paplašina un modernizē šīs spējas. Līdz 2030. gadam Eiropā būs vairāk nekā 500 modernu ASV ražotu iznīcinātāju F-35.

Krievijas gaisa spēku rīcībā ir aptuveni 1000 iznīcinātāju, bumbvedēju un uzbrukuma lidmašīnu, taču tie nav diez ko labi darbojušies kaujās Ukrainā. Krievija ir zaudējusi aptuveni piektdaļu no visām lidmašīnām, ko tā ir nosūtījusi kaujās.

Vēl viena problēma ir militāri rūpnieciskais komplekss. Trīs gadus ilgā kara laikā Ukrainā Krievija spēja izveidot militāro ekonomiku. Turpretī Eiropas valstīm, kuras, lai palīdzētu Ukrainai, bija noplicinājušas savus arsenālus, joprojām ir pārāk maza un pārāk lēna militārā rūpniecība, uzskata NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.

WSJ norāda, ka, izņemot NATO struktūras, Eiropā nav vienotas militārās vadības. Un NATO līderis vienmēr ir bijušas Amerikas Savienotās Valstis, kuru uzticamība tagad ir zudusi. ASV ir darbojušās desmitiem gadu, lai nodrošinātu šādu status quo. Tagad eiropieši apsver, kā varētu izskatīties kolektīvā aizsardzība bez ASV.

Un līdz brīdim, kad izdosies radīt kaut ko jaunu, Eiropa paļaujas uz veco aukstā kara plānu: aizturēt Krievijas tanku ordas ar pieejamajiem spēkiem, līdz ieradīsies galvenie amerikāņu spēki.