Kad tevi kāds izseko. Bīstamais "stalkera" prāts

“Stalkinga” – jeb labāk sauksim to par vajāšanu – tēma šobrīd ir īpaši aktualizējusies, pateicoties skatītāju iecienītajam seriālam “You”, kas skatāms LMT Viedtelevīzijā un jau aprīlī piedzīvos savu piekto un pēdējo sezonu. Seriāla centrā ir šarmants, bet jucis jauns vīrietis, kurš kļūst apsēsts ar sievietēm un rīkojas prātam neiedomājami, lai tās neatlaistu prom no sevis.

Diemžēl seriālā parādītais bieži vien ir sastopams arī realitātē. Par vajātāja upuri var kļūt ikviens, tomēr visbiežāk tie ir par 25 gadiem jaunāki cilvēki.

VIDEO: SERIĀLA 5. SEZONAS KACEKLIS

“Cilvēki vajā jeb izseko, jo no upura kaut ko vēlas – atvainošanos, attiecības, seksu, bailes. Tādējādi vajāšana ir mērķtiecīga un vajātājam jēgpilna,” izdevumā “Discover Magazine” raksta eksperts Trojs Makjūens.

Lai arī psiholoģiju, kas ir vajāšanas pamatā, ir visai sarežģīti izprast, eksperti ir izšķīruši uzvedības paveidus, kas ļauj ielūkoties vajātāja prātā.

Vajātāju uzvedība bieži vien norāda uz cilvēka garīgās veselības problēmām. Tiem cilvēkiem, kuri nododas vajāšanai, ir lielāka iespēja saskarties ar dažādiem garīga rakstura traucējumiem, piemēram, narcistiskiem personības traucējumiem. Pētnieki arī atraduši saikni starp vajāšanu un antisociālu uzvedību, kad cilvēks ir manipulatīvs un neņem vērā citu cilvēku jūtas. Turklāt vajāšana bieži ir saistīta arī ar atkarību raisošu vielu pastiprinātu lietošanu, šizofrēniju un citiem noteiktiem psihiskiem stāvokļiem.

2010. gadā zinātniskajā žurnālā “The Journal of Forensic Psychiatry & Psychology” publicētā pētījumā aplēsts, ka Austrālijā 23% no 138 vajātājiem, kas bija vērsušies pēc palīdzības pie mediķiem, tika diagnosticēta kāda garīgā kaite. Pētnieki arī atklāja, ka vajātāju vidū pašnāvības risks ir daudz augstāks nekā Austrālijas veselajā sabiedrības daļā. Ceļu uz pašnāvību vajātājam parasti bruģē bezdarbs, vientulība un konflikti attiecībās. Arī vardarbība un pat slepkavība vajātāju vidū nav reta parādība.

Daudzos gadījumos vajāšana sākas no ilūzijām par mīlestību. Tiesa, pētnieki raksta, ka tā ir tikai 10% gadījumu. Daži vajātāji uzskata, ka atrodas romantiskās attiecībās ar savu upuri, kaut arī tā nepavisam nav. To mēdz dēvēt par erotomāniju. Tās gadījumā vajātājs vajā, jo ir pavisam pārliecināts, ka atrodas mīlošās attiecībās ar savu upuri, tiesa, tas nav vienīgais un pat galvenais vajāšanas iemesls kopumā.

1996. gadā zinātniskajā žurnālā “American Academy of Psychiatry and the Law” publicētā pētījumā noskaidrots, ka daudzi vajātāji maldīgi uzskata, ka citi mēģina viņiem kaitēt. Piemēram, kādā gadījumā vajātājs bija pārliecināts, ka viņa draudzene viņam uzlikusi lāstu, tāpēc viņš viņu vajāja. Šis ir viens no psihiskās vajāšanas gadījumiem. Vajātāji, kuru mānijas pamatā nav garīga kaite, ar vajāšanu parasti nodarbojas greizsirdības vai naida dēļ.

Ne visi vajātāji pārkāpj likumu, tomēr tādu netrūkst. Lielākoties to izdara atraidīti vajātāji, kuru upuri parasti ir bijušie romantiskie partneri, ģimenes locekļi, kolēģi vai draugi. Vajātājs šos cilvēkus nereti kaut kādā veidā izvēlas sodīt. Cits vajāšanas veids ir tuvības meklēšana, ko parasti izraisa garīga kaite kopā ar vientulību.

Vajāšana bieži ir tandēmā ar seksuālu interesi. Parasti šie vajātāji ir vīrieši un mēdz būt ļoti vardarbīgi, tāpēc šāda veida vajāšana nereti beidzas ar slepkavību un vajātāja pašnāvību vai nokļūšanu cietumā vai psihiatriskajā klīnikā.

Lai arī lielākā daļa vajātāju ir vīrieši, tomēr netrūkst arī sieviešu, kas gan mēdz būt tikpat vardarbīgas kā vīrieši. Sievietēm vajāšanas iemesla pamatā gandrīz vienmēr ir kādi garīgi traucējumi atšķirībā no vīriešiem, no kuriem daudzi vajā, lai, teiksim, atgūtu zaudēto partneri.

Vajātājam ir iespējams palīdzēt, tomēr tam pašam jāvēlas palīdzību saņemt. Diemžēl lielā daļā vajāšanas gadījumu beigas nav laimīgas nedz upurim, nedz pašam vajātājam.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".