/nginx/o/2025/01/01/16573186t1hbe50.jpg)
Otrdien, 18.martā, Latvijas skolās sākies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) skolēnu kompetenču pētījums - 2025.gada PISA pētījums, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Otrdien, 18.martā, Latvijas skolās sākies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) skolēnu kompetenču pētījums - 2025.gada PISA pētījums, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Pētījumā piedalīsies vairāk nekā 8000 skolēnu no 286 Latvijas skolām. Pētījumā piedalīsies 15 gadus veci skolēni, kuri gatavojas pabeigt obligātās izglītības posmu. Skolēni pētījumā parādīs spējas izmantot skolā iegūtās zināšanas un prasmes, kā risināt problēmas reālai dzīvei pietuvinātās situācijās. Pētījums skolās norisināsies līdz 12.maijam.
Pētījums dod iespēju novērtēt skolēnu sagatavotību dzīvei mūsdienu uz zināšanām balstītā sabiedrībā, gatavību mācīties, turpināt izglītību un sekmīgi iekļauties sabiedrības dzīvē.
Pētījumā iegūtā informācija par skolēnu kompetencēm un ar šīm kompetencēm saistītiem rādītājiem skolās un ārpus tām tiek izmantota datu informētu lēmumu pieņemšanā par pasākumiem labākas izglītības nodrošināšanai un uzlabošanai.
Latvija piedalās PISA programmā jau kopš pirmā, 2000.gada, cikla un šogad kopā ar vairāk kā 90 valstīm - jau devītajā pētījuma ciklā. Balstoties iepriekšējā, 2022.gada pētījuma cikla rezultātos, OECD ierindo Latvijas izglītības sistēmu starp desmit taisnīgākajām (pavisam kopā 2022. g. pētījumā piedalījās 81 valsts). IZM ieskatā tas nozīmē, ka Latvijas skolas sekmīgi mazina sociāli ekonomiskās nevienlīdzības ietekmi mācību rezultātos (starp labi nodrošinātu un mazāk nodrošinātu skolēnu sniegumu ir salīdzinoši mazāka starpība, kā citās valstīs), kā arī Latvijā lielāka nekā vidēji OECD valstīs 15 gadus vecu skolēnu daļa sasniedz vismaz pamata līmeni matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs.
PISA 2025 pētījuma galvenā satura joma ir dabaszinātnes - tajā uzmanība ir pievērsta vispārējiem dabaszinātņu izglītības rezultātiem - dabaszinātņu kompetencei, vides zinātnes kompetencei un skolēnu dabaszinātniskajai identitātei. Līdzās tradicionālajām jomām - lasīšanai un matemātikai - tiks vērtēta arī jauna, inovatīva joma "Mācīšanās digitālajā pasaulē" - šīs pētījuma jomas mērķis ir dot iespēju novērtēt un salīdzināt, cik efektīvas ir bijušas dažādu valstu pieejas, lai nodrošinātu iespējas skolēniem attīstīt prasmes, kas nepieciešamas, lai patstāvīgi un atbildīgi darbotos digitālajā vidē.
2022.gada pētījuma rezultāti rāda, ka matemātikā un dabaszinātnēs Latvijas 15 gadus veco skolēnu sniegums ir augstāks, nekā OECD valstīs vidēji. Dabaszinātnēs Latvija ir starp 20 valstīm ar augstāko sniegumu. Salīdzinoši zemāks sniegums, lai gan tuvu OECD valstu vidējam līmenim, 2022.gadā mūsu skolēniem bija lasīšanā. Tas bija arī nedaudz samazinājies, salīdzinot ar Latvijas skolēnu 2018.gada rezultātiem.
OECD uzsver, ka augstākas prasmes ir nozīmīgi saistītas ar augstākiem darba tirgus, ekonomiskajiem, sociālajiem un veselības ieguvumiem. Tādēļ Latvijā būtiska ir lasītprasmes pamatu veidošana ģimenē un pirmsskolā, un nostiprināšana pamatskolā. Latvijas bērnu un pieaugušo prasmju attīstībai ļauj līdzi sekot dalība starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos.