"airBaltic" preses konferencē skaidros izskanējušo informāciju par degvielas iepirkumiem

"airBaltic" uzsver, ka izplatītā informācija ir balstīta uz apšaubāmiem avotiem un spekulācijām, nevis uz faktiem.

Lai skaidroto šo situāciju, "airBaltic" preses konferencē informēs par "airBaltic" degvielas iepirkumiem. Konferencē piedalīsies un komentāru sniegs "airBaltic" vecākais viceprezidents juridiskajos jautājumos Imants Jansons.

"airBaltic" uzsver, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un ES sankciju stāšanās spēkā "airBaltic" nesadarbojas ar Krievijas degvielas piegādātājiem un neveic maksājumus Krievijas uzņēmumiem.

Pēdējie maksājumi uzņēmumam "Gazpromņeftj-Aero" tika veikti 2022.gada martā un aprīlī par pakalpojumiem, kas sniegti 2022.gada martā, pirms sankciju ieviešanas, savukārt pēdējais maksājums uzņēmumam "Tatņeftjaviaservis" tika veikts 2021.gada novembrī - vēl pirms kara sākuma, uzsver "airBaltic" pārstāvji.

Lidsabiedrībā norāda, ka attiecībā uz aviācijas degvielu noteiktie ES sankciju ierobežojumi pilnībā stājās spēkā 2023.gada februārī, un "airBaltic" tos ievēro.

Vienlaikus "airBaltic" norāda, ka rakstā minētā datubāze nesniedz pilnīgu un pārbaudāmu informāciju par uzņēmuma darījumiem. Lidsabiedrība "airBaltic" norobežojas no jebkādiem nepamatotiem apgalvojumiem.

Vienlaikus, izplatot nepamatotu dezinformāciju un nomelnojot "airBaltic" reputāciju, uzņēmums vērsīsies pie atbildīgajām institūcijām, tostarp Valsts drošības dienesta (VDD), lai izvērtētu šīs rīcības iespējamo ietekmi uz Latvijas nacionālo drošību un ekonomiskajām interesēm.

Latvijas interneta portāls "Delfi", pamatojoties uz "Verstka" publicēto informāciju, vēsta, ka "airBaltic", iespējams, līdz pat 2024.gada martam iegādājās aviācijas degvielu no Krievijas uzņēmuma "Tatņeftjaviaservis", pārkāpjot ES sankcijas. Par to liecinot dati, kas nonākuši Krievijas neatkarīgā medija "Verstka" redakcijas rīcībā.

Medija "Verstka" rīcībā nonākusi Krievijas ārējās ekonomiskās darbības datubāze, kas ietver informāciju par preču eksportu un importu, kā arī pilnas muitas deklarācijas. No šiem datiem izriet, ka aviokompānija no 2022.gada februāra līdz vismaz 2024.gada martam mēģinājusi veikt 28 degvielas iepirkumus no Krievijas, no kuriem 13 bijuši sekmīgi. Vēl 15 muitas deklarācijas slēgtajā datubāzē atzīmētas kā atceltas. Tomēr faktiski arī šie darījumi varēja būt pabeigti, teikts "Delfi" rakstā.

No 15 atceltajiem piegādes darījumiem 11 attiecināmi uz 2022.gadu, viens - uz 2023.gadu, bet vēl trīs - uz 2024.gadu. Divi sekmīgi iepirkumi notikuši tūlīt pēc kara sākuma - 2022.gada februārī un martā, balstoties uz līgumiem ar "Gazpromņeftj-Aero". Pārējie 11 darījumi avotos datēti ar 2023.gadu, un kā piegādātājs norādīts uzņēmums "Tatņeftjaviaservis", raksta "Delfi", atsaucoties uz "Verstka" mediju.

Jau ziņots, ka Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Vienlaikus 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" IPO, šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.

Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.

Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.