"airBaltic" vērsīsies ģenerālprokuratūrā saistībā ar iespējamo apmelošanu (7)

Viņš sacīja, ka "airBaltic" vērsīsies ģenerālprokuratūrā saistībā ar publiski izplatīto informāciju no Krievijas neatkarīgā medija "Verstka", ka lidsabiedrība it kā ir apgājusi Eiropas Savienības (ES) noteiktās degvielas importa sankcijas.

Jansons norādīja, ka "airBaltic" pēta izteiktos apgalvojumus medija publicētajā informācijā, kā arī ir vērsusies pie juristiem, ņemot vērā, ka aviokompānijai ir pamatotas aizdomas par apmelnošanas kampaņu. Patlaban aviokompānija gatavo visu nepieciešamo informāciju ģenerālprokuratūrai.

"Vērsīsimies tiesībsargājošajās institūcijās, lai tiek izpētīti šie apgalvojumi, kā arī pēc tam šīs iestādes vērtēs faktus un iespējamos piemērojamos sodus," teica Jansons.

Viņš skaidroja, ka "airBaltic" iepazinās ar šiem apgalvojumiem, un tie neesot patiesi, kā arī ir tehniski neiespējami, jo pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, "airBaltic" nelido uz Krieviju, kā arī neuzpilda tur degvielu. Tāpat norēķini tiek veikti ar banku starpniecību, kurās arī paralēli notiek sankciju ievērošanas pārbaudes.

Jautāts, vai degviela varētu būt iegādāta caur "airBaltic" sadarbības partneriem vai starpniekiem, Jansons sacīja, ka aviokompānijas rīcībā nav šādas informācijas.

"Apskatot "airBaltic" galamērķus, lielāka daļa ES valstu seko sankciju režīmam un papildu "airBaltic" vērtē savus sadarbības partnerus, kā arī bankas pārbauda norēķinus. Tajās valstīs, kur konkrētais piegādātājs darbojas un ieved degvielu, "airBaltic" ir jātic, ka arī šīs valstis seko sankciju režīmam," viņš teica.

Jansons skaidroja, ka "airBaltic" nav informācijas, ka Krievijas ražotā degviela tiek izmantota lidsabiedrības lidmašīnas, jo "airBaltic" no piegādātājiem uzpilda degvielu Rīgas lidostā un citās lidostas, kur tiek slēgti līgumi ar sertificētiem un licencētiem piegādātājiem. Tāpat papildu "airBaltic" pārbaudēm lidsabiedrība paļaujas, ka šīs lidostas ir veikušas pārbaudes, ņemot vērā sankciju režīmu.

"Ir tehniski neiespējami izsekot visai ķēdei un iespējamībai, ka varētu tik izmantota Krievijas ražotā degvielai. "airBaltic" paši neimportē degvielu, tiek slēgti līgumi ar degvielas piegādātājiem," sacīja Jansons.

Komentējot, vai šādas informācijas izplatīšana var ietekmēt gaidāmo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), Jansons norādīja, ka aviokompānija uzskata, ka kritiskā domāšana ņems virsroku.

Jansons uzsvēra, ka līgumi ar Krieviju un Baltkrieviju pēc iebrukuma Ukrainā tika pārtraukti. Papildu viņš uzsvēra, ja tiek konstatēti riskanti partneri, tiek piemērotas vairākas papildu procedūras un pārbaudes, kā arī tiek piesaistīti juristi, kuri vērtē sadarbības riskus.

Komentējot, kas "airBaltic" varētu draudēt, ja kāds no sadarbības partneriem apiet sankcijas, Jansons sacīja, ka "airBaltic" paļaujas uz sistēmu un ir pārliecināti, ka tāda iespējamība nav. "Ja tomēr tā ir, "airBaltic" sadarbosies ar iestādēm, sniegs visus nepieciešamos faktus. Esam gatavi jebkādai izmeklēšanai," uzsvēra Jansons.

Iepriekš "airBaltic" informēja, ka publiski izplatītā informācija no Krievijas neatkarīgā medija "Verstka" ir balstīta uz apšaubāmiem avotiem un spekulācijām, nevis uz faktiem.

"airBaltic" uzsvēra, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un ES sankciju stāšanās spēkā "airBaltic" nesadarbojas ar Krievijas degvielas piegādātājiem un neveic maksājumus Krievijas uzņēmumiem.

Pēdējie maksājumi uzņēmumam "Gazpromņeftj-Aero" veikti 2022.gada martā un aprīlī par pakalpojumiem, kas sniegti 2022.gada martā, pirms sankciju ieviešanas, savukārt pēdējais maksājums uzņēmumam "Tatņeftjaviaservis" veikts 2021.gada novembrī - vēl pirms kara sākuma, uzsvēra "airBaltic" pārstāvji.

Lidsabiedrībā arī norādīja, ka attiecībā uz aviācijas degvielu noteiktie ES sankciju ierobežojumi pilnībā stājās spēkā 2023.gada februārī, un "airBaltic" tos ievēro.

Vienlaikus "airBaltic" norādīja, ka rakstā minētā datubāze nesniedz pilnīgu un pārbaudāmu informāciju par uzņēmuma darījumiem. Lidsabiedrība "airBaltic" norobežojas no jebkādiem nepamatotiem apgalvojumiem.

Latvijas interneta portāls "Delfi", pamatojoties uz "Verstka" publicēto informāciju, piektdien vēsta, ka "airBaltic", iespējams, līdz pat 2024.gada martam iegādājās aviācijas degvielu no Krievijas uzņēmuma "Tatņeftjaviaservis", pārkāpjot ES sankcijas. Par to liecinot dati, kas nonākuši Krievijas neatkarīgā medija "Verstka" redakcijas rīcībā.

Medija "Verstka" rīcībā nonākusi Krievijas ārējās ekonomiskās darbības datubāze, kas ietver informāciju par preču eksportu un importu, kā arī pilnas muitas deklarācijas. No šiem datiem izriet, ka aviokompānija no 2022.gada februāra līdz vismaz 2024.gada martam mēģinājusi veikt 28 degvielas iepirkumus no Krievijas, no kuriem 13 bijuši sekmīgi. Vēl 15 muitas deklarācijas slēgtajā datubāzē atzīmētas kā atceltas. Tomēr faktiski arī šie darījumi varēja būt pabeigti, teikts "Delfi" rakstā.

No 15 atceltajiem piegādes darījumiem 11 attiecināmi uz 2022.gadu, viens - uz 2023.gadu, bet vēl trīs - uz 2024.gadu. Divi sekmīgi iepirkumi notikuši tūlīt pēc kara sākuma - 2022.gada februārī un martā, balstoties uz līgumiem ar "Gazpromņeftj-Aero". Pārējie 11 darījumi avotos datēti ar 2023.gadu, un kā piegādātājs norādīts uzņēmums "Tatņeftjaviaservis", raksta "Delfi", atsaucoties uz "Verstka" mediju.

Jau ziņots, ka Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Vienlaikus 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" IPO, šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.

Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.

Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.