Iesūti ziņu!

Tiesai atkārtoti jāvērtē bojā gājuša karavīra tuviniekiem piešķirtā morālā kaitējuma atlīdzības apjoms

Tiesneša āmurs Rīgas Centra rajona tiesā.
Tiesneša āmurs Rīgas Centra rajona tiesā. Foto: Ieva Čīka/LETA

Augstākā tiesa (AT) atcēlusi apgabaltiesas spriedumu lietā, kurā bojā gājuša Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīra tuviniekiem piešķirts maksimālais morālā kaitējuma atlīdzinājums, to sadalot vienādās daļās starp tuviniekiem, nevis vērtēta iespēja katram tuviniekam piešķirt nodarītajam kaitējumam atbilstīgu atlīdzinājumu, aģentūru LETA informēja AT.

Līdz ar ko lieta atkārtoti būs jāskata Administratīvajā apgabaltiesā.

AT informēja, ka pēc Speciālo uzdevumu vienības karavīra bojāejas laivas vadīšanas nodarbībā viņa tuviniekiem - abiem vecākiem, sievai un dēlam - tika piešķirts Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā noteiktais morālā kaitējuma atlīdzinājums maksimālajā apmērā - 28 457 eiro, summu sadalot vienādās daļās - katram 7114 eiro. Bojā gājušā vecāki šo Aizsardzības ministrijas lēmumu pārsūdzēja, prasot palielināt atlīdzinājuma apmēru.

Gan pirmās instances, gan apelācijas instances tiesa pieteikumu noraidīja, uzskatot, ka Atlīdzināšanas likumā noteiktais maksimālais atlīdzinājuma apmērs ir attiecināms uz dzīvību zaudējušo personu, nevis uz personām, kurām šīs personas zaudējums sagādājis ciešanas. Tiesas uzskatīja, ka šajā gadījumā atlīdzinājuma apmērs visiem atlīdzinājuma pieprasītājiem kopā nedrīkst pārsniegt Atlīdzināšanas likumā noteikto maksimālo atlīdzinājuma apmēru.

AT savā spriedumā vērsa uzmanību, ka Atlīdzināšanas likuma normas interpretācija un piemērošana izšķirama Satversmes 92.panta trešā teikuma kontekstā. Šī Satversmes norma piešķir katrai personai subjektīvās tiesības prasīt atlīdzinājumu, ja tās tiesības ir nepamatoti aizskartas. Maksimālā atlīdzinājuma apmēra noteikšana ir šo tiesību ierobežojums, kam ir jābūt skaidri un nepārprotami paredzētam ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu.

Tiesā uzsvēra, ka personas pamattiesību ierobežojuma tiesisko pamatu nevar radīt tiesību tālākveidošanas ceļā, ja pats likumdevējs nav tieši un nepārprotami tādu paredzējis likumā.

AT piekrita pieteicēju argumentam, ka Atlīdzināšanas likumā likumdevējs nav paredzējis proporcionāli dalīt valsts noteikto morālā kaitējuma maksimālo atlīdzinājuma apmēru, ja uz to pieteikušies vairāki cietušie. Katram cietušajam piešķirams individuāli noteikts atlīdzinājums, kas atbilst viņa pārciestajam, un šis atlīdzinājums katram cietušajam var tikt noteikts līdz pat strīdus normā maksimāli pieļautajam atlīdzinājuma apmēram.

Vienlaikus AT uzsvēra - tas, ka katrs cietušais var pretendēt uz maksimālo atlīdzinājuma summu, nenozīmē, ka tā piešķirama katrā gadījumā. Tāpat tas nenozīmē, ka visiem cietušajiem automātiski piešķirama vienāda atlīdzinājuma summa. Atlīdzinājums piešķirams katram cietušajam individuāli, ņemot vērā likumā noteiktos kritērijus.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu