Ukrainas avantūra Kurskas apgabalā: kādas ir šīs operācijas sekas? (5)

Izmantojot Rietumvalstu tehniku, tostarp tankus un artilēriju, Ukrainas spēki pārsteidza ienaidnieku, kad 6. augustā iebruka Krievijas teritorijā. Dažu dienu laikā Ukrainai izdevās ieņemt vairāk nekā 1300 kvadrātkilometru lielu teritoriju Kurskas apgabalā, tostarp nelielo Sudžu, kas ir svarīga pilsēta Krievijas gāzes piegādēm Eiropai.

Protams, ka šīs teritorijas apjoms bija niecīgs, salīdzinot ar to teritoriju, ko Krievijas ir okupējusi Ukrainā, taču šis solis deva Kijivai stratēģiski svarīgu nozīmi potenciālajās sarunās par mieru.

Tiesa gan, sākoties pārrunām par kara izbeigšanu, Ukrainas kontrole pār ieņemto teritoriju Kurskas apgabalā sāka strauji samazināties.

Ceturtdien Krievijas diktators Vladimirs Putins, tērpies militārā formā, apmeklēja Kurskas apgabalu, jo Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka krieviem pēc astoņu mēnešu cīņām ir izdevies atgūt Sudžu savā kontrolē.

Uzreiz radās versijas, ka ASV varēja ierobežot izlūkošanas datus Ukrainai tieši saistībā ar Kurskas apgabalu, kā rezultātā tas varēja nozīmēt pozīciju zaudēšanu. Tomēr realitātē Ukrainas kontrole pār Kurskas apgabala teritoriju samazinājās Krievijas elites apakšvienību un Ziemeļkorejas spēku spiediena dēļ.

Sākotnēji Ukrainas spēki Kurskas apgabalā virzījās ātri un bez lielas pretesības, taču vēlāk Krievija sāka pretuzbrukumu. 2024. gada oktobrī Ukrainas pozīcijas sāka strauji vājināties Krievijas pretpasākumu dēļ – tika iznīcināti svarīgi tilti un samazināta piekļuve Sudžai.

Šīs operācijas galvenie iemesli tika regulāri mainīti. Sākotnēji tā bija operācija ukraiņu morāles celšanai, pēc tam “apmaiņas fonda” veidošana no Krievijas robežsargiem un karavīriem, ko iemainīt pret Ukrainas karagūstekņiem.

Tomēr ar laiku iezīmējās svarīgākais iemesls – Kurskas operācijas mērķis bija Krievijas spēku vājināšana Ukrainas austrumos un dienvidos.

“Pēc pirmajām kauju nedēļām Krievijas komandniecība, netiekot galā ar Ukrainas spiedienu, sāka pārsviest atsevišķas Krievijas apakšnodaļas uz Kurskas apgabalu,” norādīja bijušais Ukrainas Aizsardzības ministrijas padomnieks Serhijs Kuzans.

Tā rezultātā Krievijas spēki sāka atspiest ukraiņus, un jau novembrī kontrole pār Kurskas apgabalā ieņemto teritoriju samazinājās par 40%. Kauju laikā Krievijas spēki izmantoja jaunu taktiku, aktīvi liekot lietā bezpilota lidaparātus.

2025. gada februāra beigās Ukrainas komandniecība pieņēma lēmumu par atkāpšanos no Sudžas, kas ļāva saglabāt karavīru dzīvības, taču tika zaudēts liels daudzums smagās tehnikas. Prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka tas bija pareizs lēmums, kas ļāva daudz Ukrainas karavīru dzīvības.

Tomēr šāda rīcība izsauca kritiku Rietumos, it īpaši pamestās tehnikas dēļ, ko iepriekš piegādāja ASV.

Neraugoties uz to, atsevišķi militārie eksperti uzskata, ka šī operācija piespieda Krieviju patērēt resursus, kurus varēja izmantot citās frontēs, piemēram, Donbasā.

“Šis [Kurskas apgabala kaujās iesaistītais] kontingents varēja uzbrukt Doneckas apgabalam, taču tas bija spiests cīnīties ilgās kaujās Krievijas pašas teritorijā,” sacīja Kuzans.

Neraugoties uz zināmiem ieguvumiem, stratēģiski šī operācija kara gaitu nav mainījusi.

“Jā, taktiski tas palielināja Ukrainas morāli, taču ar to vien karu neuzvarēsi,” norādīja bijušais Lielbritānijas militārais sūtnis Maskavā Džons Formans.